Analīze:
Katru iedzīvotāju kopumu var raksturot ar skaitu un sastāvu. Šie raksturlielumi nepārtraukti mainās dzimstības un mirstības ietekmē. Tādu nepārtrauktu iedzīvotāju kopuma pārmaiņu procesu sauc par iedzīvotāju atražošanās procesu. Rādītāju kopums, kas nosaka iedzīvotāju atražošanās gaitu, veido konkrētu iedzīvotāju atražošanās tipu.
Un pirmais no atražošanās tipa rādītājiem - summārais dzimstības koeficients atspoguļo to, ka Latvijā 2005. gadā, ja dzimstības tendences palika nemainīgas, vienai sievietei vidēji piedzima 1,31 bērns. Bet lai notiktu pilnīga paaudžu nomaiņa, vienai sievietei tās mūža laikā vidēji būtu jābūt vairāk kā diviem bērniem.
Savukārt iedzīvotāju atražošanās bruto koeficients atspoguļo to, ka 2005. gadā Latvijā pie dotā dzimstības līmeņa vienai sievietei vidēji piedzima 0,64 meitenes. Tomēr, ja sievietei dzīves laikā piedzims 0,64 meitenes, tas vēl nenozīmē, ka katra nākamā sieviešu paaudze izmainīsies par 0,64 reizēm, jo ne visas dzimušās nodzīvos līdz fertīlā vecuma augšējai robežai.
Iedzīvotāju atražošanās kopainu labāk raksturo atražošanās neto koeficients, t.i., vidējais to meiteņu skaits, kas piedzims vienai sievietei un nodzīvos līdz vidējam mātes vecumam (pastāvot attiecīgā gada mirstības līmenim). No teiktā izriet, ka paaudžu nomaiņai nepieciešams, lai atražošanās neto koeficients nebūtu mazāks par vieninieku. Ja tas būs mazāks (2005. gadā Latvijā iedzīvotāju atražošanās neto koeficients bija 0,63), tad atražošanās režīms nebūs pietiekams, lai meitu paaudze skaitliski nomainītu māšu paaudzi.
Latvijā apskatāmajā gadā bija zems dzimstības līmenis (9,38 ‰), savukārt mirstības līmenis bija vidējs (14,21 ‰). Līdz ar to dabiskā pieauguma līmenis ir negatīvs (-4,83 ‰), tas parāda to, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās temps ir vidēji 4, 83 cilvēki uz 1000 cilvēkiem. Tādejādi var secināt, ka Latvijā 2005. gadā bija izteikts depopulācijas process.
…