13. Enciklopēdiskās literatūras izdošanas tradīcijas latviešu grāmatniecībā.
Par enciklopēdiju pirmsākumiem Latvijā var uzskatīt 18.gs., jo tas ir apgaismības laiks.
Enciklopēdiju izdošanas nacionālās tradīcijas iedibinātāja gods pienākas valodniekam Jēkabam Dravniekam. Kā patstāvīgi strādājošs izdevējs viņš darbojas 19.gs. 90.g.1.pusē. Šajā pašā laikā nāk klajā arī vesela virkne enciklopēdisko izdevumu Rīgas Latviešu biedrībā. Tiek izdoti Tērbatas latviešu studentu korporācijas sagatavotie krājumi „Sēta Daba Pasaule”, kurus iedibinājuši jaunlatvieši. Arī pats Dravnieks izdod 4 grāmatas plaši iecerētā enciklopēdisku rakstu virknē „Latvju tauta” Līdz Dravnieka bankrotam paspēj iznākt 25 Konversācijas vārdnīcas burtnīcas. Ansis Gulbis izdeva "Latviešu konversācijas vārdnīcu" laikā no 1927. gada līdz 1940. gadam (21 sējumu). Tika apkopots ļoti plašs faktu materiāls (daudzos gadījumos pirmreizīgs), kam bija izziņas vērtība.
Sadarbībā ar Tērbatas latviešu studentiem bija iecerēta sistemātiska enciklopēdija "Latvju tauta" atsevišķu brošūru veidā kā "Enciklopēdisku rakstu virkne" – iznāca tikai dažas burtnīcas.
Valtera un Rapas izdevniecība izdeva divsējumu rakstu krājumu "Latvieši".
Izdevniecības "Grāmatu draugs" apgādā iznāca "Latvju mazā enciklopēdija" 1sējumā. Starpkaru periodā izdotas arī dažas nozaru enciklopēdijas: lauksaimniecības enciklopēdija 3 sējumos "Lauksaimnieka padomnieks", "Lauksaimniecības leksikons", "Veselības leksikons" un "Mājturības leksikons".
Pirmā lielākā LPSR laikā izdotā enciklopēdija bija "Lauksaimniecības enciklopēdija" četros sējumos. Plašākais enciklopēdiskais izdevums LPSR bija "Latvijas PSR Mazā enciklopēdija" trijos sējumos. Tās organizēšanu uzņēmās Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, un šim nolūkam tika nodibināta Galvenā enciklopēdiju redakcija. Tika izdotas arī nozaru enciklopēdijas: "Populārā medicīnas enciklopēdija", ģeogrāfijas vārdnīca "Pasaules zemes un tautas" un "Kino. Kinoskatītāja rokasgrāmata". 1981. gadā sāka iznākt "Latvijas Padomju enciklopēdija".
…
