Gruntsūdeņu kvalitāte, izņemot atsevišķus gadījumus (piemēram, Rīgas pilsētas ūdensgūtnes “Remberģi” un “Zaķumuiža”), ir sliktāka kā artēziskiem jeb spiedūdeņiem. Kvartāra nogulumu ūdeņiem raksturīgs paaugstināts organisko vielu un parasti arī dzelzs saturs kā arī augsta oksidējamība, un bieži, salīdzinot ar artēziskajiem ūdeņiem, paaugstinātas amonija, fenolu un mangāna koncentrācijas.
Tomēr Latvijas atsevišķās vietās ir dzeramo pazemes ūdeņu deficīts vai neapmierinoša to kvalitāte - it īpaši šis jautājums ir aktuāls divos reģionos:
• Latvijas ziemeļrietumu daļā (Kolka - Ovīši);
• Carnikavas apkaimē.
Latvija ir ļoti bagāta ar dažādiem minerālūdeņiem, kuru ieguvei un pildīšanai pudelēs vajadzīgi salīdzinoši nelieli kapitālieguldījumi. Minerālūdeņus ir pieņemts klasificēt tipos pēc to sastāvā dominējošiem sāļiem. Latvijā visizplatītākie minerālūdeņu tipi ir:
• hlorīdu kalcija - nātrija bromu saturošie (līdz 25 g/l) ūdeņi ar mineralizāciju 3 - 15 g/l;
• hidrokarbonātu - sulfātu ūdeņi ar mineralizāciju 1,5 - 2,0 g/l;
• hlorīdu nātrija bromu saturošie (līdz 86 mg/l) ūdeņi ar mineralizāciju 15 - 42 g/l;
• sulfātu vai hidrokarbonātu - sulfātu kalcija vai magnija - kalcija sulfātus saturošie (līdz 69 mg/l) ūdeņi ar mineralizāciju 2,5 - 3,0 g/l;
• hlorīdu nātrija bromu saturošie (līdz 550 mg/l) ūdeņi ar mineralizāciju līdz 115 - 125 g/l.
Minerālūdeņu izplatība Latvijā īpaši detāli pētīta 1980. gados, kad tika apzinātas lielākās atradnes un akceptēti ievērojami minerālūdeņu krājumi (2.8.att.). Minerālūdeņu izmantošana balneoloģijas vajadzībām un pildīšanai pudelēs, neskatoties uz šo ūdeņu augsto kvalitāti un ievērojamiem krājumiem, ir vēl tikai sākuma stadijā.
…
