Viens no visgrūtāk atrisināmiem jautājumiem Latvijas valdībai 1918. gadā bija līdzekļu iegūšanas uzdevums.Līdz 1920. gadam valdība darbojās bez noteikta budžeta.Vajadzīgos līdzekļus Ministru Kabinets atvēlēja katrā atsevišķā gadījumā, apsverot vajadzības nepieciešamību un valdības rīcībā esošos līdzekļus.
Pirmos lidzekļus valstij deva dažas privātpersonas un Rīgas kredītiestādes. Līdzekļus guva no ziedojumiem, gan ārī kā iemaksas uz pirmo valsts iekšējo aizņēmumu. Likumu par pirmo neatkarības 5% valsts aizņēmumu Tautas Padome pieņēma 1918. gada 6. decembra sēdē. Tas bija paredzēts 10 milj. krievu cara rubļu apmērā uz 15 gadiem.To realizēt labprātīgi nebija nekādu cerību, tāpēc valdība uzskatija par nepieciešamu to realizēt piespiedu kārtā.
Tika ieviests arī vienreizējais kara peļņas nodoklis. Tas bija samaksājams trīs dienu laikā, bet tas deva valsts kasei tikai 35 365 rubļus cerēto 10 milj. rubļu vietā.
Sākot ar 1919. gada augsta mēnesi, Ministru Kabinets gan jau atvēl katrai valsts iestādei nepiecešamos līdzekļus vienu mēnesi uz priekšu, bet arī tad vēl nav iespējams iztikt bez avansiem un papildus piešķīrumiem. Kārtējo budžetu valdība mēģināja izstrādāt tikai 1920. gada pirmajam ceturksnim, bet tas nāca gatavs tikai marta beigās, tādēļ praktiskā nozīme bija niecīga.…