Latvija aizņem pavisam nelielu daļu no Eiropas Savienības. Tās kopējā platība ir 64,6 tūkstoši km3 un iedzīvotāju skaits mazāks par 2 miljoniem 300 tūkstošiem cilvēku. Līdz ar to tās ekonomisko attīstību lielā mērā ietekmē visas pasaules un Eiropas globalizācijas procesi. Un pēc Latvijas Universitātes vadošo ekonomistu vērtējuma, galvenajos makroekonomiskajos rādītājos mūsu valsts tikai pēc 25 – 30 gadiem varētu sasniegt industriāli attīstīto Eiropas Savienības valstu līmeni.
Vēl joprojām Latvijas valsts ekonomika pārdzīvo transformācijas periodu Eiropas Savienībā. Pēc ievērojamāko ekonomistu aprēķiniem, tas process varētu turpināties vēl vismaz 2 -3 gadus.
Pēdējos gados Latvijas valsts vislielākā ekonomiskā problēma ir lielās atšķirības starp valsts reģioniem, starp pilsētām un laukiem.
Latvijas laukos saimniecību vairākumu sastāda naturālās saimniecības, kuras nespēj ražot produkciju tirgum. Kā 2006. gada 31. janvārī raksta avīze „Glasnostj”, no 98737 saimniecībām, kuras audzē kartupeļus, 96,1 % jeb 94375 saimniecībām piederošās zemes platība ir līdz vienam hektāram. No visām 61239 saimniecībām, kurās ir slaucamās govis, 53% saimniecībās ir tikai viena, bet 24,9% divas slaucamās govis.
Apmēram 80% no Latvijā saražotajiem pārtikas produktiem paliek pašā valstī. Tikai 20% tiek eksportēti galvenokārt uz Krieviju, Lietuvu un Igauniju. Darba izvēle atsevišķos Latvijas lauku rajonos un pilsētās vēl arvien ir minimāla un arī algas tur nepārsniedz 100 – 150 latus, t.i., 150 – 200 eiro mēnesī. Vispār Latvijā vairāk kā 43% strādājošo uz rokām saņem mazāk par 100 latiem mēnesī, kas ir mazāk par iztikas minimumu 110 latiem. Tomēr stāvoklis nav arī bezcerīgs.…
