Latvijas brīvības cīņas

1914.gadā sākās pirmais pasaules karš, kurā iestājās gandrīz visas pasaules valstis.Galvenie pretinieki bija Anglija, Francija un Krievija (tā sauktā Antante), no vienas puses, un Vācija un Austroungārija, no otras puses.
1. pasaules karš.
XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā bija izveidojušās divas savstarpēji naidīgas valstu savienības .Viskareivīgākā bija Vācija, kas Serbijā izdarīto atentātu pret Austroungārijas princi izmantoja kara izraisīšanai.1914. gada 19.jūlijā (1.augustā) tā pieteica karu Krievijai, bet 21. jūlijā (3.augustā ) – Francijai.

Kara sākumā Krievijas armijas kaujās cieta lielus zaudējumus.Krita arī daudz latviešu, kas bija iesaukti krievu cara karaspēkā.
Krievijas armiju neveiksmes kā arī latviešu pirmie zaudējumi karā.
Vācijas karaspēks caur Beļģiju uzbruka Francijai, bet franči netālu no Parīzes to apturēja, lai palīdzētu sabiedrotajiem.Uzbrukumu sāka arī Krievija, ar divām armijām iebrukdama Vācijā – Austrumprūsijā un ar četrām armijām – Austroungārijā.Krievu cara karaspēkam izdevās gūt nelielus panākumus Austroungārijā, bet Austrumprūsijā abas krievu armijas tika sakautas.Arī pārējie krievu iebrukumi Austrumprūsijā 1914.gada beigās un 1915.gada sākumā bija neveiksmīgi.1915.gada februārī vācu spēki pie Augustovas ielenca un iznīcināja vēl vienu cara armiju.Dažas krievu karaspēki vienības izmisīgi cīnijās, mēģinot pārraut aplenkuma loku.Sevišķi drosmīgi vāciem pretojās xx korpuss, kurā bija daudz kara sākumā armijā iesaukto latviešu (xx korpuss tādēļ bija dēvēts par “latviešu korpusu” ).Krita ap 20 000 – 30 000 korpusa karavīru, to vidū apmēram 10 000 –15 000 latviešu; daudzi nokļuva gūstā.Tie bija vislielākie latviešu zaudējumi pirmajā pasaules karā.…