Latvijas neatkarības laikā, no 1918. līdz 1940. gadam, valstī tika izveidota tam periodam moderna, labi funkcionējoša kredītiestāžu sistēma. 1944. – 1945. gadā Latvija atkal nonāca PSRS finansu un kredīta sistēma. Gan naudas emisiju, gan valsts kases funkcijas veica PSRS Valsts banka, bet Latvijas PSR naudas sistēma atradās pilnīgā tās kontrole. Kredītiestāžu tiesības pieņemt patstāvīgus lēmumus bija ļoti ierobežotas, reducētas vienīgi uz valdošās partijas ekonomiskās politikas īstenošanai nepieciešamo naudas un kredītresursu sadali un pārdali. Naudas apgrozība tika centralizēta Valsts bankā, un sevišķi bija izplatīta centralizēto kredītresursu iztrūkuma papildināšana bezskaidras naudas pārskaitījuma. Latvijas kredītiestādes nevarēja ietekmēt nedz valsts finanšu un kredīta politiku, nedz arī kontrolēt naudas daudzumu apgrozībā. Bankās tika izveidoti valsts budžeta līdzekļi, un tās tālāk atbilstoši plānam sadalīja līdzekļus iestādēm, uzņēmumiem u.c. PSRS Valsts bankai katrā toreizējā republikā bija savs „republikāniskais kantoris” ar tam pakļautām nodaļām. Banku sistēmā ietilpa Celtniecības banka un Ārējās tirdzniecības banka. Tam laikam raksturīga bija atšķirīga skaidras un bezskaidras naudas vērtība. Valstī neeksistēja vērtspapīru tirgus. Naudas emisijas kontrole no bankas puses bija ļoti stingri centralizēta, un ar to saistīti jautājumi tika izlemti vienīgi Maskavā.…