Automorfās jeb normāli mitrās minerālaugsnes
Velēnu karbonātaugsnes
- Zemgales līdzenumā – Jelgavas, Bauskas, Dobeles un Tukuma rajonā, tīrumos, mazāk mežos –mitrāja un gāršas tipa mežos.
-izviedojušās maz izskalotas, ar trūdvielām un augu barības vielām samērā bagātas velēnu karbonātaugsnes.
-A-mežā melns,tīrumā-brūngani pelēks
Rendzīna
mežā:(O-meža zemsega)-Ah-trūdvielu–Ck.
Aramzemē: Ap – (Bck)-ieskalošanās – Ck.
veidojas uz skeletainiem cilmiežiem kaļķakmens vai dolomītu šķembām bagātas morēnas, oļainas grants, saldūdens kaļķa nogulumiem u.c. Trūdvielu horizonts ir labi izveidots, pelēkā – melnā krāsā ar sīkgraudainu vai drupatainu struktūru, reakcija vāji sārmaina vai neitrāla. Dažreiz A horizontā sastopamas cieto karbonātiežu šķembas un oļi. Brīvie karbonāti sastopami jau trūdvielu horizontā - seklāk par 30 centimetriem. Augsnes profils īss, parasti zem A horizonta ir cilmiezis ar augstu karbonātu saturu.
Tipiskā velēnu karbonātaugsne
mežā: O - Ah – Ck – (2Ck – 3Ck).
Aramzemē: Ap – Ck; Ap – (BCk) – Ck.
veidojas uz putekļainiem cilmiežiem: bezakmeņu putekļaina smilšmāla un māla, mazskeletainas putekļainas morēnas, kā arī uz kārtainiem putekļainiem karbonātiskiem cilmiežiem.
Izskalotā velēnu karbonātaugsne
mežā: O - Ah –AhB – B – BCk – Ck.
Aramzemē: Ap – ApB – B – BCk – Ck.
visplašāk izplatītas. veidojas uz mazāk karbonātiskiem cilmiežiem. Labi izveidots, samērā dziļš (līdz 30 cm) trūdvielu horizonts ar drupatainu struktūru, tumšiem pelēks ar brūnganu nokrāsu. Augsnēm, kas veidojušās uz putekļaina smagāka mehāniskā sastāva cilmiežiem, B horizonts blīvs, ar prizmatisku struktūru. Brīvi karbonāti 30 – 60 cm dziļumā.
Glejotā velēnu karbonātaugsne
mežā: O - Ah – BAhg – Bg – BCk – Ck.
Aramzemē: Ap – Bap – Bg – BCk – Ck.
veidojas dabiski drenētos līdzenumos, kā arī reljefa zemākajās vietās uz smaga granulometriskā sastāva cilmiežiem.
Erodētā velēnu karbonātaugsne
aramzemē: (A) – AB – Bk – BCk – Ck.
veidojušās pauguraina reljefa apstākļos uz nogāzēm karbonātaugšņu izplatības zonā. Vāji erodētām augsnēm trūdkārta daļēji nonesta, trūdvielu saturs 1-2%, pelēkbrūnā krāsā. Brīvi karbonāti sastopami seklāk par 60 centimetriem. Vidēji erodētām A horizonts parasti nonests un piearts B horizonts. Trūdkārtas biezums nepārsniedz aršanas dziļumu, trūdvielu saturs mazāks par 1 %.pHKCl 6.0 – 7.0. Piesātinājuma pakāpe ar bāzēm augsta 80 – 90 procenti. Trūdvielu saturs smagāka mehāniskā sastāva velēnu karbonātaugsnēs tīrumos parasti 2 – 3%, rendzīnās var būt vairāk, bet erodētās - mazāk. Latvijas labākajām tīrumu augsnēm, tāpēc tās izmanto prasīgāko lauksaimniecības kultūru - kviešu, cukurbiešu, lucernas, miežu, āboliņa, dārzeņu un citu kultūraugu, kā arī augļu koku un ogulāju audzēšanai. Brūnaugsne
-Zemgales līdzenuma dienvidu daļā Bauskas un Dobeles rajonā, kā arī Jelgavas rajona dienvidu daļā,Kurzemes mežos, kā arī dažos citos Latvijas rajonos uz smilšmāla morēnas un baseinu nogulumiem.
- veidošanās procesu raksturo intensīva primāro silikātu minerālu dēdēšana un virsējo horizontu mineraloģiskā sastāva pārmālošanās uz vietas Brūnaugšņu veidošanās procesu norises visbiežāk vērojamas uz karbonātus mazsaturošiem limnogalaciāliem morēnu smilšmāliem, atsevišķos gadījumos uz mālsmilts nogulumiem. Pēc brīvo karbonātu izskalošanās podzolveidošanās fāze neiestājas, bet intensīvas bioloģiskā vielu aprites un lielās ikgadējās atmirušās biomasas dēļ platlapju mežos (mistrājos un gāršās) sākas intensīvs brūnaugšņu veidošanās process. Uz ķīmiskās sastāvas ziņā bagātiem cilmiežiem brūnaugšņu veidošanās sākas ar rendzīnām, kas pēc karbonātu izskalošanās pāriet brūnaugšņu stadijā, bet vēlāk virsējo horizontu diferenciācijas dēļ pārveidojas par lesivētajām brūnaugsnēm, un beidzot par velēnu podzolaugsnēm. …
