1990.gada marts* visā Baltijā bija piesātināts ar tā vēsturē būtiskiem politiskiem notikumiem. Visās republikās bija norisušas Augstākās Padomes vēlēšanas, kā rezultātā varēja deklarēt neatkarības atjaunošanu. Igaunijā gan Latvijā Augstākās Padomes vēlēšanas notika vienlaikus: 1990g. 18. martā. Abās republikās uzvaru guva Tautas Frontes un citi demokrātiskie spēki. Tūlīt pēc AP vēlēšanām uz Maskavu pie M. Gorbačova devās Latvijas delegācija šādā sastāvā: A.Gorbunovs, V.E.Bresis, I.Bišers, J.Vagris un M.Vulfsons. Igauniju pārstāvēja viss Kompartijas CK birojs.
Tā kā destruktīvie spēki Baltijā mēģināja sarežģīt politisko situāciju, tad bija nepieciešama kopīga valstu rīcība. ’’Tā 24. martā Viļņā sanāca uz savu sēdi Baltijas Padome’’, kurā pieņēma paziņojumu visiem demokrātiskiem spēkiem atbalstīt Baltijas tautu centienus mierīgā parlamentārā ceļā atjaunot pilnīgu valsts neatkarību. Paziņojumā tika aicināta Padomju Savienības valdība izbeigt pret Lietuvu vērsto naidīgo darbību.
Lietuvas tauta tajā laikā dzīvoja lielā satraukumā, jo Padomju Savienības bruņotie spēki veica agresīvus pasākumus, meklējot jauniešus, kuri bija atteikušies dienēt Padomju armijā. ’’Notika arī vardarbīga izrīkošanās ar Lietuvas miliciju’’. Visi progresīvie spēki centās morāli atbalstīt Lietuvas tautu cīņā par neatkarību. Savu svētīto atbalstu sūtīja Latvijas arhibīskaps Kārlis Gailītis un bīskaps Vilhelms Ņukšs. Viņi savā vēstījumā ’’Sasauksimies!’’ uzsvēra, ka ‘’Mūsu brāļu zemei Lietuvai pašreiz ir grūti laiki. Jau ceturto nedēļu lietuvieši iztur milzīgās impērijas draudīgu spiedienu. Sasprindzinājums nepārtraukti aug. Šim ļaunuma kolosam Lietuva stāv pretī tikai ar savu gara spēku. Citu ieroču jaunajai valstij nav. Šis gara spēks ir liels, bet nav bezgalīgs. Dosim Lietuvai arī sava gara spēka daļu. Trīs dienas – ceturtdien, piektdien un sestdien, tajā rīta stundā un minūtē, kad pār Lietuvu aust saule, lai zvana visi Latvijas Dievnamu zvani. Ar zvanu mēlēm gājputnu ceļiem debesīs sūtīsim uz Lietuvu ziņu par apņēmību būt kopā līdz jūsu un mūsu brīvības uzvarai.Mēs –kuršu, lībiešu, zemgaļu, latgaļu un sēļu pēcteči, sasauksimies ar augštaišu, zemaišu, dzūku un jātvingu pēctečiem. Lūgsim Dievu!”
Lietuvas tautas neatkarības centienus atbalstīja Latvijas PSR AP priekšsēdētājs A. Gorbunovs un jaunievēlētās AP deputāti; tam apliecinājums: Lietuvas Republikas AP priekšsedētāja
V. Landsberģa un MP priekšsēdētājas K.Prunskienes nosūtītā pateicības telegramma visā Latvijā aktīvi atbalstīja Lietuvas neatkarības pasludināšanu piemēram, Iecavas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs E. Snaipenieks un sekretāre G. Gustiņa piedāvāja Latvijas PSR MP izstrādāt konkrētu, apstākļiem atbilstīgu un ar Lietuvas Republikas MP saskaņotu darbības programmu. Latvijas Sakaru ministrijai vajadzības gadījumā nodrošināt Lietuvai iespējamos sakarus ar ārvalstīm.
Latvijā darbojās destruktīvie spēki. Interfrontes spēki plānoja streikus. “ Pulkvedis Alksnis nēsājās pa Latviju ar Daugavpils autonomijas ideju. Skandēja, ka tūlīt celsies pazemotie cilvēki ar šautenēm, krievu armija”. Opozīcijas spēki, kas vēlēšanās bija zaudējuši, centās sabiedrībā izprovocēt negatīvās politiskās situācijas izpausmes. Šādā nolūkā Interfronte rīkoja Krastmalā mītiņu, lai izraisītu neuzticību cittautiešu vidū. Tiecoties saglabāt totalitāras valsts struktūras, destruktīvie spēki grāva savā ceļā progresīvo.…
