Mēs esam pieraduši dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijas valstī, pieraduši tik ļoti, ka pat nespējam iedomāties, ka varētu būt bijis savādāk. Lai labāk izprastu Latvijas republikas vēsturisko nozīmīgumu, piedāvājam nelielu ieskatu Latvijas vēsturē.
Cilvēku eksistence Latvijas teritorijā kļuva iespējama, beidzoties ledus laikmetam. Pirms 13- 14 tūkstošiem gadu, ledājam atkāpjoties, klimats kļuva maigāks un sāka veidoties tundrai raksturīga veģetācija. Pirmie cilvēki šajā teritorijā parādījās ap 9 gadu tūkstoti pirms mūsu ēras un vēsturnieki uzskata, ka tie bija somugru cilšu priekšteči, kas nodarbojās galvenokārt ar medniecību. Šie cilvēki sekoja ziemeļbriežu ganāmpulkiem, kas, klimatam kļūstot siltākam, devās uz ziemeļiem. Ap 2. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras no dienvidiem un dienvidrietumiem šeit ienāca citas ciltis- balti, kas nodarbojās arī ar lopkopību un zemkopību. Mūsu valsts teritorijā dzīvojošās ciltis – kurši, latgaļi, zemgaļi un sēļi pamazām sāka izspiest no šīs teritorijas somugru cilšu pēctečus- lībiešus jeb līvus. Sākotnēji visas ciltis dzīvoja pirmatnējās kopienas iekārtā, tas nozīmē, ka no saimniekošanas gūtos labumus dalīja vienlīdzīgi visiem cilts locekļiem. Taču pamazām sāka izvirzīties turīgāki cilšu locekļi, attīstoties darbarīkiem vairs nevajadzēja dzīvot lielā kopienā un pirmatnējās kopienas iekārta saira.…