Latvija viduslaikos un jauno laiku sākumā

12. gs. beigās Daugavas upes lejtecē līdz ar vācu tirgotājiem ieradās katoļticības misionāri. 1184. gadā Ikšķilē viņi uzcēla pirmo baznīcu. Kad kristietības sludināšana neguva panākumus, to sāka ieviest ar spēku. 13. gs. laikā iekaroja visu Latvijas teritoriju un pakļāva tās pamatiedzīvotājus. Daļa kuršu, zemgaļu un sēļu zemju palika ārpus krustnešu sasniegtām robežām un vēlāk iekļāvās Lietuvas valstī. Neraugoties uz kristīgās ticības formālu ieviešanu un apbedīšanas tradīciju pakāpeniskām izmaiņām, kapu piedevas liecina par pagānisko tradīciju saglabāšanos.
Sadalot jauniegūtās zemes Baltijā, izveidojās vairākas no Romas pāvesta atkarīgas valstis, kas veidoja Livonijas konfederāciju. Spēcīgākās no tām bija Livonijas ordeņa valsts un Rīgas arhibīskapija.
Nozīmīga loma Livonijas saimnieciskajā, politiskajā un kultūras dzīvē bija pilsētām. Ievērojamākā no tām bija Rīga, kur 16. gs. dzīvoja ap 12 000 iedzīvotāju. Pilsētu ekonomikas pamats bija tirdzniecība, mazāk amatniecība. Laukos vietējos iedzīvotājus piesaistīja zemei, un viņi pakāpeniski kļuva par krustnešu pēcteču dzimtcilvēkiem.…