Kopš pirmajām pasaules kara dienām Latvija ir bijusi ierauta lielās cīņas ugunīs: jau 2. augustā vācu kara flote apšauda Liepāju.
Liepājas bombardēšana saceļ paniku Rīgas jūrmalā, ko pirms kara ik gadus apmeklēja daudzi tūkstoši vasarnieku no Krievijas iekšējām guberņām. Vasarnieki ir pārliecināti, ka Liepājas liktenis ķers arī rajonu starp Rīgas jūras līča dienvidu krastu un Lielupes lejteku. Tūkstoši zaļumnieku ārkārtīgā steigā dodas projām no Rīgas jūrmalas un šie plūdi pieņem tik milzīgus apmērus, ka viņus var savā ziņā uzskatīt par ceļa rādītājiem tām bēgļu masām, kas nākdamas no cara valsts rietumu provincēm, 1915.g. rudenī pārplūdina visu Krieviju.
Līdz Rīgas bombardēšanai vācu kara flote netiek, bet toties 1914.g. rudenī viņa regulāri apšauda vairākus punktus Kurzemes jūrmalā, sagraudama ēkas un nodarīdama citus zaudējumus.
Kara negaiss, sākdams aurot pāri Eiropai, saceļ kājās visu latvju tautu un spiež viņu uz laiku aizmirst partiju ķildas un šķiru nesaskaņas.- Kara sākums, šķiet, ir pārrāvis tradicionālās draudzības saites starp Krieviju un Vācijas ķeizarvalsti, kas latvju acīs bija un palika vietējo vācu slepenā sabiedrotā. Tas modināja mūsu tautā cerību, ka sabrūkot Vācijas milzenim, bruks arī vietējo vācu vara, un Krievija beidzot dos latvjiem majoritātes tiesības mūsu zemē, aiz pateicības par latvju palīdzību Vācijas sakaušanā.- Bezzemniekus- rezervistus- vilināja domas, ka, varbūt, pēc uzvaras pilnām kara beigām, Krievijas valdība sāks dalīt latvju kareivju starpā kroņa muižas un ka tāds pats liktenis, varbūt, ķers arī vietējo baronu latifundijas, kuru īpašniekus latvju tauta uzskatīja par Krievijas un tātad arī latvju zemes nodevējiem.-
Pirmajās kara dienās pār veļās neliekuļots cīņas sajūsmas vilnis un visi bija pilni neskaidru, bet toties priecīgu gaidu, ka šis karš nesīs Latvijai jaunus laikus un tautai būs vieglāk dzīvot un elpot viņas dzimtenē. Rezervisti, kurus sauca mobilizācija, ar dziesmām atstāja savus dzimtenes laukus, un skaļāk par visām dziesmām šalca no rezervistu karavānām un ešaloniem: “Dievs, svētī Latviju”. Latvjiem šis karš šķita kā tautas karš, cīņa par Latviju, ne kā valsti, bet tautas dzimteni. Ka pasaules karš mums dos neatkarīgu valsti, to tauta nenojauta. …
