Staļinisma politikas laikā, t.i. no 1945. līdz 1953. gadam notika liels represiju skaits, pavisam bija represēti 119 000 cilvēku. No tiem bijušie Valsts Drošības Ministrijas orgāni arestēja 26 000 cilvēkus, nogalināja, ka noziedzniekus 2321 cilvēku, kā kulaku un noziedznieku atbalstītāji no Latvijas tika izsūtīti 43 702 cilvēki. Milicija un prokuratūra arestēja 46 350 cilvēku.1 Prokuratūras un milicijas orgāni veica nepamatotus arestus un pilsoņu saukšanu pie kriminālās atbildības. Tomēr neskatoties uz represijām, nacionāla pagrīde turpināja darboties. 1953. gada, maijā tika nogalināts, kā noziedznieks Smiltenes rajona sakaru darbinieks, jūnijā tika veikts uzbrukums Jelgavas rajona kolhoza priekšsēdētājam, tika nogalināts Tukuma rajona kolhoza priekšsēdētājs. Represijas un slepkavības turpinājās līdz pat 1953.gadam. Pret vietējiem iedzīvotājiem bija vērsta administrēšanas un patvaļas politika. Parasti represēja tos iedzīvotājus, kuri bija saistīti ar buržuāziskajām organizācijām vai ar vācu varu, neskatoties uz to, ka pēc kara viņi godīgi strādāja kolhozos vai citās uzņēmumos. Tika veiktas arī plašas mantu aprakstīšanas, 1952.gadā par nodokļu nenomaksāšanu tika aprakstīta manta 18 113 pilsoņiem un 27 538 kolhoznieku saimniecībās par piena un gaļas nodošanas termiņu pārkāpšanu, bet 1953. gada pirmajā ceturksnī valdība aprakstīja mantu vēl 8650 pilsoņiem. Pēc J. Kalnbērziņa domām LKP CK un Ministru padome nopietni pārkāpa padomju nacionālas politikas principus kadru audzināšanā un izvirzīšanā. Ļoti maz latviešu bija izvirzīti partijas, padomju un saimnieciskās darba vadītāju amatos. Bija zināms, ka daudzas partijas, padomju un saimnieciskie vadītāji izsāka neuzticību vietējiem kadriem, atsaucoties uz viņu pieredzes trūkumu un izvirzot vadājošos amatos cilvēkus ne no vietējiem iedzīvotājiem. Pēc tā laika faktiem, starp LKP CK darbiniekiem bija tikai 42% latviešu, pilsētu un rajonu partijas komiteju sekretāru vidū- 47%, partijas pirmorganizāciju sekretāri -31%. Ļoti maz latviešu bija rajonu komiteju sastāvā. Latvijas PSR Ministru padome gandrīz nerūpējās par vietējo kadru izvirzīšanu padomju orgānos. …
