3.Ārvalstu palīdzība Latvijai
1940. gada jūlijā Latvijas diplomātiskie darbinieki ārzemēs situāciju Latvijā novērtēja kā notikušu okupācijas faktu. 1940. gada jūlijā sūtnis Londonā K.Zariņš un sūtnis Vašingtonā A. Bīlmanis iesniedza protestus Lielbritānijas un ASV valdībām sakarā ar padomju okupāciju un aicināja neatzīt to.
Kopš 1940. gada daudzas pasaules valstis neatzina PSRS īstenoto okupāciju, aneksiju un inkorporāciju, un Latvijas Republika, tāpat kā Igaunijas Republika un Lietuvas Republika, turpināja pastāvēt de iure saskaņā ar starptautisko tiesību normām.
1919. gada 1. martā bija parakstīts līgums, ka Latvija un Lietuva kopā cīnās pret boļševikiem. Bija kopīga operācija pie Daugavpils. Latvija atļāva Lietuvai izmantot Liepājas ostu. Ulmanis atļāva lietuviešiem tur turēt savas armijas vienības kravu apsardzei. 1919. gadā 80% Lietuvas importa un eksporta plūda caur Liepāju. Lietuvai tas bija ļoti svarīgi.
Igaunijas palīdzība Latvijai 1919. gada vasarā, kad Latvijas jaundibinātajai valdībai draudēja briesmas. Igaunijas brīvprātīgo karaspēka vienības, plecu pie pleca kopā ar Latvijas armijas karavīriem, sīvās un asiņainās Cēsu un Juglas kaujās deva izšķirošus triecienus ienaidnieku spēkiem. Šajās kaujās Latvijas teritorijā krita un pazuda bez vēsts vairāk nekā 300 igauņu karavīru. Gandrīz 150 igauņu karavīri ir apbalvoti ar Latvijas augstāko kara ordeni, Lāčplēša ordeni, Latvijai nostiprinot savu neatkarību.
Sākās gatavošanās atbrīvot Latgali no lieliniekiem. Savu palīdzību neliedza Polija, kuras karaspēks ieņēma pozīcijas iepretim Daugavpilij un Daugavas kreiso krastu. Polija nepieprasīja nekādas prasības vien veikt armijas sagādi ar pārtiku. Latgales atbrīvošana sākās 1920. g. 3. janvārī. Latvijas armija pateicoties Polijai un Igaunijai (piedalījās arī Lietuva, bet maz) mēneša laikā atbrīvoja Latgali.
Lielbritānija un Francijas Republika sniedza militāro palīdzību Latvijai 1919.gada neatkarības cīņās. Kad Pirmā pasaules kara laikā tika noslēgts Kompjeņas pamiers, Liepājā ieradās angļu, franču un amerikāņu militārās misijas. Pēc Pirmā pasaules kara Rietumeiropā palika pāri milzīgi munīcijas, kara materiālu, apģērbu, pārtikas krājumi. Angļiem radās iespēja aizdot Latvijai. Tādēļ Latvijas armijā parādījās angļu pusmēteļi, ložmetēji, šautenes. 1919.gada aprīlī Liepājā ieradās angļu karakuģi. Lielākie – "Erebuss" un "Faetons". Bija arī franču kuģi, bet tie vēl notikumos neiejaucās. Kapteiņa A.Remesa-Veica vadītajam kuģim "Saratov", kas no 16.aprīļa līdz 27.jūnijam faktiski bija ne tikai Pagaidu valdības mītne, bet arī visa neatkarīgā Latvijas valsts, abās pusēs atradās pa vienai angļu mīnu laivai.
…