Latvija no 1918. līdz 1940.gadam

JAUNA VALSTS, JAUNA DZĪVE
Pēc kara pasaulē sākās revolūcijas laiks, kad bruka impērijas un dibinājās jaunas nacionālas, neatkarīgas valstis, arī Latvija. 1918. gada 18. novembrī – tagadējā Nacionālajā teātra telpās notika svinīga sēde, kurā oficiāli tika pasludināta Latvijas neatkarība. Pirmo reizi Latvijas vēsturē vienā valstī tika apvienotas visas latviešu zemes. Bija jāatbrīvo Latvijas teritorija no svešzemju karaspēkiem. Brīvības cīņas ilga divus gadus ļoti bezcerīgos apstākļos un beidzās ar 1920. Gada 11. augusta miera līgumu ar Krieviju. Šo grūto un ilgo cīņu svarīgākais ieguvums bija ticība savai valstij, tās eksistences iespējamībai. Pirmo reizi vēsturē bija izveidojusies patiesi latviska, neatkarīga valsts. 1921. gada 26. janvārī Parīzē Sabiedroto Augstākā Padome atzina Latvijas neatkarību de jure.
IZGLĪTĪBA
1919. gada 8. decembrī Tautas padome pieņēma likumu par Latvijas izglītības iestādēm un mazākumtautību skolām. Saskaņā ar šo likumu katram Latvijas pilsonim bija obligāti jāmācās un vispārējai apmācībai bija jānotiek samērā augstā līmenī. Likums noteica desmit gadīgo skolu, tomēr izglītības sistēmas pamatā bija sešgadīgā pamatskola. Tas bija liels ieguvums salīdzinājumā ar gadsimta sākumā pieejamo trīs ziemu skolu. Tika dibinātas daudzas jaunas pamatskolas, speciālās skolas un veikti dažādi citi vispārējo izglītību veicinošie pasākumi, piem., rūpes par mācību grāmatām, lai varētu iegūt izglītību dzimtajā valodā.…