Līdz 18.gs. Latvijas teritorija bija sadalīta un atradās dažādu valstu pakļautībā.
Vidzemē valdīja Zviedrija un pastāvēja reformētā luterāņu baznīca. Zemniekiem bija iespējas iegūt izglītību un aizstāvēt savas tiesības tiesā.
Latgale bija pakļauta Polijas- Lietuvas valstij ( Žečpospoļita) . Valdīja katoļu baznīca, dzimtzemnieku stāvoklis pielīdzināms vergu stāvoklim. Nav iespējams iegūt izglītību un nav nekādu tiesību.
Kurzemē valda vācu muižniecība un Kurzemes hercogs. Tā ir Lietuvas – Polijas vasaļvalsts. Ar attīstītu manufaktūru tīklu, ar savu floti un ārvalstu sakariem. Valdošā ir luterāņu baznīca.
Rīga ir pakļauta Zviedrijai. Viena no ietekmīgākajām tirdzniecības pilsētām Baltijā ( 700 tūkst. iedz.) .
1700.g. sākās Lielais Ziemeļu karš , kurā Krievija savienībā ar vācu kņazistēm un Poliju – Lietuvu cīnījās pret Zviedriju. Viens no galvenajiem uzbrukuma mērķiem bija Rīga. Rīga pirmo reizi aplenkta 1700.g., bet saglabā neatkarību. 1709.g. Rīgu ielenc grāfa Šeremetjeva karaspēks. Pēc pusgada aplenkuma Rīga padevās.1710.g. sākās Lielā Mēra epidēmija. Tā rezultātā Latvijā nomira vairāk kā ½ iedzīvotāju, Rīgas apkārtnē – 94%. 1710.g. krievu karaspēks ieņēma Vidzemi un pēc Nīštates miera līguma 1721.g. Rīga un Vidzeme kļūst par Krievijas impērijas sastāvdaļu ( Vidzemē ietilpa visa Igaunija). Pēteris I piešķīra Vidzemei un Rīgai tā saukto Baltijas autonomiju. Tas ir, likumdevējvara Baltijā saglabājas landtāgam. Vācu muižnieki saglabā savus titulus un privilēģijas, un zemi. Muižnieki apņemas nepieļaut nemierus, uzturēt kārtību Baltijā un maksāt Krievijai pienākošos nodokļus. Baltijas konstitūcija ir spēkā tikmēr, kamēr katrs valdnieks ( cars), nākdams tronī, to parakstīs. Baltijas autonomija saglabājās līdz 19.gs. 70.-iem gadiem.
Vidzemē muižnieki atguva zviedru atņemtās muižas, likvidēja lielāko daļu no zemnieku brīvībām un likvidēja daļu skolu. …
