Lai aprakstītu latviešu ģimenes godus, pietiek ar 19.-20. gadsimtā savāktajiem folkloras un etnogrāfijas avotiem, toties, lai izpētītu šo paražu cilmi nepieciešams iepazīties gan ar senākiem vēstures un folkloras avotiem, gan ar tradicionālās mūzikas un dejas paraugiem.
Rakstītajos vēstures avotos ir atrodamas liecības par ģimeni, radniecības sistēmu un ģimenes godiem Latvijas teritorijā viduslaikos. Viena no pētāmajām dokumentāro avotu grupām ir tiesību avoti - 13. un 14. gadsimtā kodificētās Livonijas zemnieku tiesības, īpaši tie ģimenes tiesību punkti, kuri skar īpašuma jautājumu - mantošanas tiesības un pūra jautājumu.
L.: Latvijas tiesību avoti. Teksti un komentāri. Seno paražu un Livonijas tiesību avoti. 10.gs. - 16. gs. 1. sējums (E. Meļķiša red.) - R., 1998.
Viduslaiku Livonijas landtāgu lēmumos vairākas reizes minēti varas iestāžu centieni piespiest vietējos zemniekus kristīt bērnus, slēgt laulību un apglabāt mirušos pēc kristīgās baznīcas tradīcijām. Atkārtoti notika vēršanās pret Livonijas teritorijā izplatīto tradīciju - līgavas zagšanu. Tradīciju izpētei minētie avoti noder kā faktoloģiskais materiāls, kas apstiprina konkrētu paradumu pastāvēšanu viduslaikos.
16. gadsimtā parādījās vairāku autoru vēstījumi par Livonijas iedzīvotāju dzīvesveidu, ieskaitot arī ģimenes svētku svinēšanu. Šai tēmai viduslaiku vēsturnieks Arnolds Spekke veltīja nodaļu "Latviešu izskats, paražas un ticējumi" grāmata "Latvieši un Livonija 16. gs.", kurā publicēti arī 16. gadsimta vēstures avotu fragmenti. Daļa no publicētajiem dokumentiem jāvērtē kritiski. Iespējams, Lasickis aprakstu par mirušo piemiņas godināšanu norakstījis no Sebastiāna Minstera 1550. gadâ izdotās "Kosmogrāfijas".Grāmatā par dažādu tautu tradīcijām publicēti bērna kristīšanas baznīcā, kā arī tradicionālo kāzu un bēru apraksti, tika izdota 1544. un 1550. gadā. …
