Pēc Latvijas Universitātes (LU) nodibināšanas 1919. gadā Latvijā atgriezās līdz tam citur strādājušie valodnieki.
Sākās latviešu valodniecības uzplaukums.
Pētniecības darbs koncentrējās LU, kopš 1936. gada arī Valodas krātuvē.
Intensīvi tika pētītas izloksnes, vāca vietvārdus, mērīja skaņu garumu.
Iznāca gadagrāmata „Filolgu biedrības raksti” (1921-1940, 20 sējumi).
Tika izdots arī rakstu krājums „Ceļi” (1931-1939, 9 sējumi).
Starpkaru posma izcilie latviešu valodnieki.
JURIS PLĀĶIS – vāca un publicēja vietvārdus un uzvārdus, aprakstīja latviešu valodu Kuršu kāpās, pēc valodas īpatnībām centās noteikt zemgaļu un sēļu varbūtējo robežu.
ERNESTS BLESE – deva vecāko latviešu personvārdu apskatu. Interesējās par kuršu valodu, daudz rakstīja par dažādiem valodas jautājumiem.
ANNA ĀBELE – izglītota eksperimentālajā fonētikā un slāvistikā. Noorganizēja fonētikas labotratoriju, kurā mācīja studentus. Darbojās izlokšņu intonāciju noskaidrošanā. Izpētījusi dažādas sarežģītas izlokšņu fonētikas parādības. Aprakstījusi vairākas izloksnes.
JĀNIS KAULIŅŠ – devis materialus par sēlisko izlokšņu īpatnībām.
…