Latviešu valodas rakstība 16.gs.

Rakstība gandrīz visām tautām ir kļuvusi par nepieciešamu kultūras sastāvdaļu, lai gan tā plašākā nozīmē ir tikai grafisku izteiksmes līdzekļu sistēma. Bez rakstības mēs nevaram iedomāties savas izglītības gaitas, svarīgu zinātnisku atziņu piefiksēšanu un publicēšanu, kā arī sazināšanos ar citiem cilvēkiem pat tūkstošiem kilometru attālumā. Vārdu projicēšanai uz papīra, māla plāksnītēm vai papirusa ir bijusi un vēl joprojām ir tik liela nozīme, ka tā tiek uzskatīta par katras tautas lielāko kultūras vērtību, par ko jārūpējas ikvienam. Rakstības burvība slēpjas faktā, ka tai ir spēja pārvarēt laiku un telpu, attīstoties arvien vairāk un vairāk, spēja izdomāt simbolus, piešķirt tiem nozīmes, atrast veidus kā tos piefiksēt.
Vārds „alfabēts”ir darināts no grieķu valodas alfabēta pirmo divu burtu nosaukumiem „alfa” un „beta”.
Gandrīz visi skaņu raksti ir attīstījušies no feniķiešu raksta, jo skaņu rakstības principus var piemērot jebkurai valodai.
Feniķieši lietoja 22 rakstu zīmes. Pirmoreiz rakstības vēsturē tās tika sakārtotas noteiktā secībā.
Feniķiešu alfabētu aizguva senie grieķi. …