Literārā valoda ir daudzfunkcionāla, tā ir tiklab runā, kā arī rakstos kopta un normēta standartvaloda, kas visai tautai kalpo par saziņas un kopdarbības līdzekli jebkurā dzīves nozarē.
Literāro valodu runā kultūras un administratīvās iestādēs neatkarīgi no to atrašanās vietas, literārajā valodā raksta un izdod grāmatas, žurnālus un laikrakstus, ko lasa visi sabiedrības slāņi. Literārā valoda ir saziņas līdzeklis visai tautai gan runā, gan rakstos.
Literāro izrunu un rakstību, tāpat arī vārdu krājumu, gramatiskās formas un konstrukcijas vērtē un kārto pēc īpašiem valodas paraugiem jeb mērauklām un likumiem. Tos sauc par valodas kultūras normām. Tādējādi gan runā, gan rakstos literārā valoda ir apzināti normēta, kopta. Tā ir arī sazarojusies stilos: zinātnē, publicistikā, daiļliteratūrā vai sadzīvē lietotā valoda stilistiski atšķiras.
Literārās valodas paveidi (stili):
1)Zinātniskās valodas stils – objektivitāte, monologa raksturs, internacionālisms, ciešamā kārta, gari un sarežģīti teikumi;
2)Lietišķās valodas paveids – valoda, kurā valsts sazinās ar iedzīvotāju, pazīmes:
a.Standartizēti un atkārtojas izteicieni;
b.Neitrāli izteiksmes līdzekļi;
c.Literāri izteiksmes līdzekļi;
d.Aizgūti izteiksmes līdzekļi;
e.Daudz lietvārdu.
3)Poētiskais paveids – emocionalitāte, epiteti (darba rūķi, sudraba jūra u.c.);
4)Literārā sarunvaloda – ikdienas saziņai – brīvākas normas, nekropļo, bet papildina, parādās subjektīvais faktors.
1.Valodas kultūras izpratne
Mūsdienu latviešu literārās valodas pamati ir likti XIX gadsimta otrā pusē, apzināti izkopjot un pilnīgojot vidus dialektā balstīto rakstu valodu, kādā sāka izdot grāmatas XVI gadsimtā. Topošajai latviešu nācijai bija nepieciešams vienots saziņas līdzeklis, ko visu tās dažādo novadu locekļi varētu izmantot jebkurām sabiedriskās un kultūras dzīves vajadzībām.
Nācijas saliedēšanās laikā ekonomiski un kulturāli vairāk attīstīti bija Latvijas vidienes novadi, kur runāja vidus dialektā. Tāpēc par latviešu nācijas literārās valodas pamatu kļuva uz vidus dialekta dibinātā rakstu valoda, bet ne tā rakstu valoda, kas bija radusies Latgalē uz augšzemnieku dialekta pamata un kurā kopš XVIII gadsimta iznāca grāmatas Latgales latviešiem.…
