Valoda – sabiedriska parādība.
Valoda ir sarežģīta parādība. Tai piemīt daudzas pazīmes, kas izriet no pašas valodas uzbūves. Valoda saistīta ar objektīvu īstenību. Šai ziņā jo nozīmīgas ir valodas un sabiedrības, valodas un domāšanas, valodas un objektīvās īstenības attieksmes. Tā cieši saistīta ar sabiedrību, jo cēlusies sabiedrībā, var ,pastāvēt tikai sabiedrībā. Tas liecina , ka valoda cieši saistīta ar sabiedrību, ka tā ir sabiedriska parādība. Cilvēki prasmi runāt un valodu lietot apgūst tikai saskarsmē ar citiem. Valoda ir cilvēkā kā sabiedriskas būtnes pazīme un tiek pārmantota no paaudzes uz paaudzi. Valoda kalpo sabiedrībai visās tās darbības jomās. Kā šāds kopīgs saziņas līdzeklis valoda sabiedrību saliedē vienā veselumā. Valoda ir domu izteikšanas un domāšanas līdzeklis, jo piedalās kā izziņas, tā domāšanā. Valoda ir pieredzes, zināšanu un pārmantošanas līdzeklis.
Valodas izcelšanās un attīstība.
Attīstība ir pastāvīga valodas pazīme, jo, kamēr vien valoda pastāv, tā attīstās. Attīstība ir sabiedriska nosacīta valodas pastāvēšanas forma. Galvenais, kas nosaka valodas attīstību, ir sabiedrības allaž aktīvā vajadzība pēc valodas. Ir nepieciešams, lai valodā aizvien būtu piemēroti līdzekļi ne vien no jauna izzināto parādību nosaukšanai. Valodas attīstību nosaka kādam nolūkam valoda izveidota un kalpo. Valodai, no vienas puses, raksturīga nepārtraukta attīstība no otras puses, to raksturo liela stabilitāte. Valodas attīstības temps nav vienmērīgs. Visstraujāk attīstās un pārveidojas leksikas apakšsistēma. Gramatiskā uzbūve attīstās lēnāk par vārdu krājumu. Fonētiskā sistēma mainās vēl lēnāk…
