Mūzikai Latvijā ir liela loma –ir tūkstošiem koru, daudzi pasaulē atzīti operas solisti, neskaitāmas popmūzikas un citu mūzikas virzienu grupas. Latvijā ik gadu notiek vērienīgi klasiskās un mūsdienu mūzikas festivāli. Latviešu tautas mūzikas pamatā ir latviešu mutvārdu folklora, īpaši tautasdziesmas, kas ir melodiskas, skaitāmas un dziedāmās četrrindes. Tās agrāk tikušas nodotas no paaudzes paaudzē. 1873. Gadā notika pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas joprojām balstās uz latviešu tautas mūziku un simboliski pauž latviešu vienotības ideju. Tie notiek arī pašlaik.
Latviešu nacionālie ēdieni ir trekni, un tajos parasti netiek izmantotas garšvielas. Tipisks latviešu virtuves ēdiens ir vārīti pelēkie zirņi ar speķi.
Latvijas karogs- sarkanbaltsarkans. Sarkanā krāsa nozīmē drosmi, cīņu, varonību, bet baltā - cēlumu, atklātību, arī padošanos.
Blakus praktiskajam ikdienas solim čigānu dabas neatņemama sastāvdaļa ir mūzika. Senas čigānu dziesmas, smeldzīgas romances, ģitāras skaņas... Savulaik uzstāšanās muzicējot bija viens no čigānu peļņas avotiem, arī mūsdienās čigānu mūzika nav aizmirsta un gūst popularitāti visā pasaulē — slavenie Gorans Bregovičs, Gipsy Kings u.c. Kas gan ir šīs apburošās mūzikas apbrīnas objekts, galvenā tēma, sāpe un laime? Protams, sieviete!
Svinībās ēdieni tradicionāli ir diezgan trekni. Noteikti jābūt gaļai – vārītai vai šmorētai. Šķovēti kāposti, kartupeļi un gaļa, zivis, īpaši zuši. Neiztrūkstoši arī kāda stiprāka dzira prāta asumam. Šķīvjus maina, lai galds vienmēr būtu tīrs, jo virtuvei un traukiem vienmēr jābūt tīriem. Meitenes jau no bērnības tiek mācītas, kā jāpasniedz ēdiens vai dzērieni, ka uz galda nedrīkst stāvēt pustukšs salātu trauks vai pudele, to steidzīgi nomaina pret pilnu.
…