Latviešu strēlnieku cīņu gaitas

Arī Krievijas armija lēnām izirst. Lai arī uzticīgi revolūcijas ideāliem, strēlnieku pulki ir viena no retajām vienībām, kas pilnībā saglabā kaujas spējas un disciplīnu. Izmantojot varas maiņas radīto sajukumu Krievijā, 1917. Gada septembrī Vācija uzsāk lieluzbrukumu. Krievu armija haotiski atkāpjas. Strēlnieku cīņas pie Mazās Juglas neļauj vāciešiem ielenkt un iznīcināt no Rīgas atejošo krievu 12. Armiju. Pateicoties strēlnieku varonībai, frontes līnija noturējās divus garus gadus. Tauta tika paglābta no izklīšanas bēgļu gaitās un strēlnieku cīņas bija pamats neatkarīgas Latvijas izveidošanai 1918.g. Pēc krievu armijas sabrukuma 1917.g. Latvija nonāca vācu varā. Strēlnieki atkāpās uz Krieviju, kur tie uzticīgi cīnījās lielinieku (boļševiku) pusē Krievijas Pilsoņu kara frontēs pret Deņikinu, Kolčaku, Vrangeli, Judeniču u.c. „balto” spēkiem līdz 1920. Gadam. Kā elitārai izlases vienībai tiem bieži bija izšķiroša nozīme kritiskākajos brīžos. Lielinieku zaudējums un vecās monarhistu iekārtas atbalstītāju uzvara nozīmētu beigas arī neatkarīgajai Latvijai, jo to plānos ietilpa vecās Krievijas impērijas atjaunošana. Pēc Krievijas Pilsoņu kara vairums strēlnieku atgriezās dzimtenē, brīvajā un neatkarīgajā Latvijā. Ar to beidzās piecus gadus ilgušais latviešu strēlnieku kauju ceļš (1915-1920).…