Latviešu strēlnieku bataljonu kaujas darbība

Kamēr tika formēti un apmācīti latviešu strēlnieku bataljoni karadarbība uz sauszemes turpinājās. Pēc Jelgavas ieņemšanas vācu armija bija pietuvojusies tuvu Rīgai. Pēc krievu armijas spēku pārgrupēšanas uzdevumu aizsargāt Rīgu saņēma 12.armija,bet 5.armija sadarbībā ar 10. armiju vajadzēja nodrošināt Daugavpili un ceļus uz Pleskavu. Plašo Ziemeļrietumu fronti sadalīja Ziemeļu un Rietumu frontēs. 1915.gada oktobra sākumā vācu armija pastiprināja aktivitāti Rīgas virzienā. Ap 10.oktobri vācu grupējuma centrs sasniedza Olaini, labais spārns - Doles salas austrumu galu, kreisais spārns pavirzījās gandrīz līdz Babītes ezeram. Šajā laikā pirmie trīs saformētie latviešu strēlnieku bataljoni izgāja vēl apmācības Mīlgrāvī un Bolderājā. Bataljoni vēl nebija apgādāti ar ieročiem un munīciju pietiekamā daudzumā. Arī uzkabe un apģērbs vēl nebija izsniegts. Šīs lietas strēlniekiem izsniedza īsi pirms došanās uz fronti.
Pirmais uz fronti devās 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons. Saskaņā ar 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona kaujas žurnāla izrakstiem, bataljons naktī uz 1915.gada 10.oktobri devās uz fronti. Bataljona 2. un 3.rotai vajadzēja mērot ceļu līdz Dzilnu mājām Tīreļu purvā un tur gaidīt tālākos rīkojumus. 3.rotas komandieris bija Pēteris Dardzāns. 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 3.rota izgāja ap pusnakti no Rīgas. 2.rota bija jau izbraukusi vairākas stundas iepriekš pa dzelzceļu. Pa ceļam 3. rotu pārsteidza vācu cepelīns, kas sāka bombardēt Rīgas tiltu, nogalinot tilta sardzi. …