Latviešu politiskā nacionālisma ģenēze. Pirmais pasaules karš. Neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanās

Latvija tolaik ietilpa Krievijas impērijā. Krievija un it īpaši Latvijas teritorija tolaik piedzīvoja patiešām dinamisku uzplaukumu: cēlās rūpnīcas un dzelzceļi, strauji auga pilsētas. Līdz ar to arī ne mazums latviešu ar savu darbu ieguva turību un izcilu sabiedrisko stāvokli. Latvieši iespiedās pilsētās un visās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs. Laukos radās latviešu lielgruntnieki, zemnieki izpirka savu zemi.
Latviešu inteliģences un strādnieku kustība 19. gadsimta beigās – „Jaunā strāva” sludināja brīvākus morāles principus, sievietes līdztiesību, popularizēja jaunākos zinātnes sasniegumus, vēlāk pievērsās sociālajiem jautājumiem un cīņai pret carisko politiku. Popularizēja sociālisma idejas. Savas idejas pauda studentu pulciņā Pīpkalonija („Pūrs”), laikrakstā „Dienas lapa”, strādnieku pulciņos. Ievērojamākie jaunstrāvnieki – Rainis (J. Pliekšāns), Aspazija (E.Rozenberga), P.Stučka, E. Veidenbaums. Pēc jaunstrāvnieku kustības sagrāves radās pirmās politiskās partijas:
1903. gadā – LSS (Latvijas Sociāldemokrātu savienība)
1904. gadā – LSDSP (Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija)
Līdz ar strādnieku šķiras veidošanos tika popularizēts sociālisms (veidojās jaunstrāvnieku kustība). Radās pirmās strādnieku partijas.
Jaunā strāva.
Latviešu inteliģences idejiskā kustība, kura 19.gs 80.un 90-tajos gados avīzē “Dienas Lapa” un legālo biedrību jautājumu vakaros pauda demokrātiskās un sociālās idejas, kas nozīmēja arī lūzumu latviešu sabiedrības dzīvē. …