Latviešu politiskā nacionālisma ģenēze. Pirmais pasaules karš. Neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanās alternatīvas

1905. gada revolūcija bija parādījusi latviešu tautas izmisīgos centienus atbrīvoties kā no Baltijas vāciešu elites, tā no krievu carisma jūga. Pēc revolūcijas carisma politika tika vērsta uz latviešu pašapziņas iznīcināšanu un vārds „latvietis” tik pielīdzināts vārdam „kalps”. Baltijas vāciešu virsslānis pēc revolūcijas neizrādīja ne mazāko vēlēšanos izlīgt ar latviešiem. Vēloties radīt uzticamu iedzīvotāju slāni, baroni iepludināja Latvijas teritorijā Pievolgas un Volīnijas vāciešus, kas satrauca ne tikai latviešus, bet arī cara aprindas. 1909. gadā kā atbilde sākās Kurzemes kolonizēšana ar ienācējiem – krievu zemniekiem. Pastiprinātā cittautiešu ieplūšana nozīmēja nopietnas briesmas divkāršā nacionālā jūgā esošai latviešu tautai. Zemnieku tiesības bija ļoti ierobežotas viņiem pat bija aizliegts pārcelties uz pilsētām, kur dzīves apstākļi bija labāki, tie nevarēja iegūt savā īpašumā zemi. Zemnieku neapmierinātība izpaudās nemieros, taču viņiem trūka reāla mērķa un organizētības.. Tāpat zemnieki izceļoja uz Iekškrieviju un masveidīgi pieņemt pareizticību. Tādējādi zemnieki mēģināja atbrīvoties no vācu baronu ietekmes, cerot uz cara atbalstu. Latgalē, kura atradās Vitebskas guberņā, zemnieku stāvoklis bija vēl smagāks, jo Vidzemē vēl joprojām bija jūtama Zviedrijas ietekme attieksmē pret zemniekiem. Tajā laikā latviešu pašapziņa vēl nebija modusies, jo trūka inteliģences, kas apzinātos savu piederību. Vācieši uzskatīja, ka latviešu zemnieki var pastāvēt tikai vācu kultūars paspārnē. Latviešu un vācbaltiešu attiecības kļuva vēl asākas, jo pūliņi panākt kaut mazāko līdztiesību un novērst pārestības atdūrās pret carisma ierobežojumiem.

Līdz Pirmajam pasaules karam Krievijas armijā „cittautiešu” nacionālās karaspēka daļas vai vienības nebija paredzētas. Pēc neveiksmīga iebrukuma Austrumprūsijā kara sākumā zaudējot divas armijas un ievērojamu daudzumu ieroču un munīcijas, un pēc vairākām smagām sakāvēm 1915. gada vidū Krievijas armija zaudēja Kurzemi un lielu daļu Zemgales, un tika atspiesta līdz pat Rīgas pievārtei.
…