1. Literatūra Latvijā pirms latviešu rakstu sākuma. Pirmie raksti. Garīgo rakstu aizsākumi.
Latviešiem pirms krustnešu ienākšanas pastāvēja tikai logogrāfiskais (un/vai frazeogrāfiskais) raksts. Valodas elementu atspoguļojoša raksta nebija. Latvieši bija saskārušies ar 3 veidu rakstībām – slāvu kirilicu, skandināvu rūnām un Rietumeiropas latīņu rakstu. Pirmās grāmatas, ar kurām latvieši varēja saskarties bija pareizticīgo baznīcās, kurās katrā bija 1-8 grāmatas. Vārda „grāmata” cilme ir slāvu-grieķu.
12.-13.gs. līdz ar iekarotāju ienākšanu sākās latviešu rakstu aizsākumi. 13.gs. pēc krustnešu ienākšanas sākās arī grāmatniecība latīņu un viduslejasvācu valodās. Sākumā grāmatas ieveda no Rietumeiropas. Tikai rokrakstos. Ar laiku bez teoloģiskiem rakstiem Livonijā nonāk arī antīkie un zinātniskie sacerējumi.
Vēlāk grāmatas sāk ražot arī uz vietas. Lieto klosteros un pilīs, amatpersonas un garīdznieki. Grāmatu tirdzniecība nepastāv.
Rodas pirmās hronikas – Indriķa Livonijas hronika (12.gs. beigas – 13.gs. sākums) latīņu valodā, Indriķis sludinājis kristīgo ticību Rubenē, pratis arī latgaliski un lībiski, un Atskaņu hronika – priekšā lasāmā heroiskā – galda dzeja – saistītā viduslejasvācu valodā, par laiku pēc Zobenbrāļu un Livonijas ordeņu apvienošanas (13.gs. beigas). 14.gs arī B. Honekes „Jaunākā Atskaņu hronika”.
No 15.gs. sākas grāmatu iespiešana. No Lībekas iepērk inkulabu. Katoliskās reliģijas izplatīšanā ienāk rakstīts latviešu vārds. Pāvests bija devis rīkojumu, ka krustāmajiem jāprot katoliskas pamatformulas – tēvreize utt. Domājams, ka šādu tekstu pieraksti sākās jau 13.gs., bet atrasti tikai no 16.gs.
Administratīvās lietvedības sfērā radās vajadzība atveidot latviešu personvārdus. Šādi ieraksti Rīgas parādu grāmatā jau no 13.gs. Kopš 15.gs. arī Amatu brālības dokumentos. Kopš 16.gs. plašāki teksti Rīgas Amatu brālības grāmatās.
No 15. gs ziņas par latviešu saskari ar grāmatu pēc pašiniciatīvas. 1506. gadā tiek apstiprinātas Alus nesēju brālības tiesības no katras ģimenes izskolot vienu garīdznieku – lasīt un rakstīt pratēju.
Līdz 16.gs. 2. ceturksnim attieksme pret grāmatu latviešu sabiedrībā bija maģiska un epizodiska. Saskare korporatīva.
Livonijas literārā dzīve sāka koncentrēties Rīgā. Tekstos nostabilizējas latviešu valodas vidusdialekts.
1524.g. ar birģermeistara Paula Dreilinga dāvinātām piecām grāmatām likts pamats Rīgas pilsētas – tagadējai Akadēmiskajai bibliotēkai.
1525.g. – 17.gs. pirmais ceturksnis – iznāk pirmās grāmatas latviešu valodā. Pirmais pavērsiens uz to – Reformācija, protestantisms. Reformācija sekmēja daudzu tautu nacionālās kultūras un literatūras uzplaukumu, tai skaitā grāmatu rašanos nacionālajās valodās. Reformācija bija pirmā kustība, kura grāmatu izdošanu izmantoja propagandai un aģitācijai.
…
