Latviešu nacionālie ēdieni

Vidū starp Ziemassvētkiem un Lieldienām svinēja Meteņdienu – pirmo pavasara dienu, kad ziema vēl nav aizgājusi, bet saule pacēlusies debesu lokā un jau jūtams pavasara tuvums. Meteņu galdam ēdienus gatavoja no gaļas un labības produktiem. Visvairāk tiek pieminētas cūkas kājas, ko pataupīja šiem svētkiem, un cūkas auss. Gatavoja grūdeni – biezu zupu, ko vārīja no cūkas kājām un ribiņām ar miežu grūbām vai putraimiem, ar sīpolu, zirņu, kartupeļu piedevu. Līdzīgs grūdenim bija zīdenis, bet bez zirņiem. Metenim cepa miežu karašas, miežu miltu plāceņus ar kaņepju vai biezpiena ziežu, arī pīrāgus. Gatavoja arī slokatnes, t.i., pīrāgus no raudzētas rudzu miltu mīklas ar speķa un sīpolu pildījumu. Galdā netrūka arī vārītu zirņu un pupu. Saldam ēdienam labi noderēja miežu grūbu biezputra, ko vārīja ūdenī ar žāvētu ābolu un nelielu dzērveņu sulas piedevu, saldinot ar medu vai cukuru. to pasniedza šķīvī ar saldu pienu. Dzeršanai noderēja alus, kvass, augu tēja.…