“Latviešu Avīzes” (1822-1915)
Vācu inteliģentu dibinātās Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības sanāksmē 1817.gadā nolēma izdot latviešu valodā “Mēneša Avīzi”, kurā latvieša gaidās, noskaņojumu sakarā ar dzimtbūšanas atcelšanu virzītu “pareizā” gultnē. Piecus gadus pēc šās spriešanās, sāka iznākt nedēļas laikraksts “Latviešu Avīzes”, četras apmēram burtnīcas lieluma lappuses. Par pirmo redaktoru kļuva racionālistiski noskaņotais vācu mācītājs, elementārās tautas izglītības aiztāvētājs un sekmētājs Kārlis Vatsons.
Avīzei ir divas daļas- raksti un sludinājumi. Sludinājumoes lasām, kuras muižas iznomā krogus, dzirnavas, slaucamas govis, bērnu aukles. Pirmajā lappusē parasti publicētas pavēles un rīkojumi, kas zemniekiem jāzina. Laikrasktā publicētas arī nozīmīgas informācijas, piemēram, par tirzniecību Rīgā. Praktiski padomi, kā ārstēt mājas dzīvniekus slimību gadījumos, padomi mājsaimniecībā, lauksaimniecībā.
Lai sekmētu jaunu skolu atvēršanu, redaktors ievieto ziņojumus par tām, kas jau darbojas. Avīzēs publicētiem stāstiem un dzejoļiem ir reliģiski didaktisks raksturs. Sižeti parasti dēkaini, notikumi risinās svešās zemēs. Kopumā skatot, avīžu saturs ir idejiski ierobežots.
“Tas Latviešu Draugs” (1832-1846, līdz 1838.gadam “Tas Latviešu Ļaužu Draugs”)
Šis nedēļas laikraksts iznāca tādā pašā formātā kā “Latviešu Avīzes” Rīgā. Redektors un izdevējs- Rīgas Jāņa draudzes mācītājs vācietis Hermanis Treijs. Ar 1839.gadu laikrakstam ir reliģisks un populārzinātnisks pielikums.
Vietējās un ārzemju ziņas ir daudzvedīgākas, no dažādākām pilsētām un draudzēm, rakstīja par neparastām dabas parādībām un notikumiem sadzīvē. Laikrakstā publicēti praktisku padomu raksti lauksaimniecības nozarē. A. Leitāns dod padomus biškopībā, publicē “Darbu rulli”, kurā sīki pastāsta, kas saimniecībā jāveic katrā mēnesī.
“Draugā” ievērojami vairāk nekā “Latviešu Avīzēs” ir populāri zinātnisku rakstu atstronomijā, vēsturē, dabaszinātnēs. Pirmoreiz latviešu valodā publicēta plašāka pasaules ģeogrāfija- “Tās īsas ziņas par mūsu pasauli jeb zemi”. Daiļliteratūras jomā pirmajos gados publicēti īsi moralizējoši stāstiņi, 40.gados- jau plašāki.
Arī “Draugs” ir laikraksts, kurā liela vieta ierādīta reliģiskiem rakstiem: katehisma un Bībeles izskaidrojumiem, Lutera mācības izklāstījumiem, stāstiem.
Jakobs Florentīns Lundbergs (1782-1858)
Studēja teoloģiju Tērbatas universitātē un pēc tās beigšanas strādāja 50 gadu par mācītāju Biržu un Salas draudzē. Viņš bija viens no aktīvākajiem “Latviešu Avižu”, “Tā Latviešu Drauga” un “Magazīnu” līdzstrādniekiem, “Latviešu literārās biedrības” prezidents septiņus gadus. Tulkojis un lokalizējis dzejoļus, pasakas, īsos un garos stāstus. Viens no pirmajiem F. Šillera dzejas tulkotajiem.
Kārlis Hūgenbergs (1784-1860)
Studēja teoloģiju Jēnā, tur iepazinās arī ar vācu dzeju. Viens no “Latviešu literārās biedrības” dibinātajiem un aktīvs tās darbinieks. Hūgenbergs iedziļinājies latviešu valodā. “Magazīnās” iespiesti viņa raskti par konjunkcijām. Viņš saka atzinīgus vārdus par latviešu valodu, cildina to arī dzejolī “Latviešu biedriem”. Rosina lasītājā dziļāku dzejas izpratni nekā viņa laikabiedri, bija pārliecināts, kau jau pirmajā viņa krājumā ievietoti dzejoļi mudinās lasītaja iztēli, skumjas, prieku, visdažādākos pārdzīvojumus.
…
