Latviešu literatūras sākums 16., 17. gs.
1.Iespējams, ka pirmie teksti, kas tulkoti latviešu valodā jau radušies katoļu baznīcas vienvaldības laikos (13.gs. – 16.gs. 20.g.). Reformācijas un Livonijas kara dēļ liecības par šādiem tekstiem ir zudušas.
Jau 13. gs. pastāvējis pāvesta lēmums sludināt kristīgo ticību tautas valodā. Garīgo tekstu veidotāji toreiz – dominikāņu, franciskāņu ordeņu mūki. Tiesa, visticamāk pavēle nav pildīta godprātīgi, ir ziņas, ka atsevišķi mācītāji pratuši vietējo valodu, bet konkrētu liecību nav.
Vairāki pētnieki rakstījuši par protestantu grāmatām (mesām), kuras 1525. gadā jau bijušas iztulkotas latviešu valodā, bet konkrētu liecību tam nav.
2.16. gadsimtā iedibinās latviešu literatūras tradīcija, kuru ļoti lielā mērā ietekmē vēsturiskie notikumi – reformācija un M. Lutera paustās idejas (garīdznieks ir tikai padomdevējs, reliģiskajiem tekstiem jābūt pieejamiem tautai, jābūt tās valodā, lai katrs cilvēks patstāvīgi varētu rast ceļu uz Dievu), kā arī A. Knopkens, kurš Lutera protestantisko mācību sludina Rīgā.
Šie notikumi ir būtiski, jo to dēļ mainījās sabiedrība, tās uzskati. Lai protestantisma idejas izplatītu, bija nepieciešams tulkot tēvreizes (Grunava, Hēzentētera, Gisberta, Bruno), baznīcas dziesmas, Bībeles fragmentus.
3.Ļoti liela nozīme latviešu rakstu un literatūras attīstībai ir arī kontrreformācijai, tieši tās dēļ iespiesta pirmā līdz mūsdienām saglabājusies grāmata latviešu valodā – katoļu katehisms.
Pēc Livonijas kara Latvijas teritorija bija sašķelta, liela ietekme bija katoliciskajai Polijai, sākās rekatolizācija. Rīgā tika nodibināts Jezuītu ordenis, kuri bija izglītoti cilvēki, viņi centās mazināt plaisu starp baznīcu un tautu, vēlējās iedzīvotājus izglītot. Līdz ar to 1585. gadā tika iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā – katoļu katehisms, kas bija katolicisma sludināšanas palīglīdzeklis, kā arī mācību grāmata. Katehisma autors – Pēteris Kanīzijis, tulkotājs nav konkrēti zināms, katehisms iespiests Viļņā.…
