Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis”. 1888.g. Trīs galvenās tēmas.
Vēsturisko notikumu atainojums – Rīgas dibināšana, vācu krustnešu iebrukums, kristīgas reliģijas ieviešana. 6. dziedājumā īpaši akcentēta Lāčplēša cīņa ar tumšo bruņinieku – vācu iebrucēju sadursme ar latv. tautu. Izmantota Livonijas Indriķa hronika.
Mitoloģija un folklora. “Teika par Lāčplēsi”, ir Dievi, daudz tautasdziesmu. 6. dziedājumā – Līgo vakara un Jāņu dienas dziesmas, tradīcijas.
Fantastisko tēlu un parādību izmantošana. Darbojas sumpurņi, jods.
Brāļi Kaudzīti (Reinis, Matīss). Dzimusi Vecpiebalgā. Tēvs cīnās pret vācu kundzību. Reinis nav gājis uz skolu. 1865. atver krievu klasi, kur iestājās Matīss (2 gadi). Iemācās krievu un vācu valodas. Vēlāk atver pagasta skolu. 1867. – publicēti pirmie Matīsa dzejoļi. 70.-gados daudz ceļo ar kājām – Krievija, Rietumeiropa.
• 1879.g. – romāns “Mērnieku laiki”. Pirmais tā laika reālistiskais romāns. Atspoguļo klaušu laiku izbeigšanas un kapitālisma nostiprināšanas periodu Latvijas laukos. Radīta 70. gadu aina Latvijas laukos. Romāna galvenā sižetiskā līnija – zemes mērīšana pagastos Slatavā un Čagalā. Nikna cīņa par iespējami labākām māju robežām dod nāvējošu triecienu patriarhālām attiecībām. Parādās mantkārība un skaudība. Žanrs. Autora nosauca par stāstu, bet to var dēvēt par romānu, jo tas atspoguļo daudzu cilvēku dzīvi saistībā ar laikmetu. Kompozīcija. Kompozīcionāli veidoti pēc apļa principa. Iesākās ar to, ka Annuža ved mazu Annužiņu pirmoreiz uz skolu un nobeidzās ar Annužas nāvi. Izmantota tautas daiļrades bagātība.
Eduards Veidenbaums (1867.-1892.). dzimis Priekuļu pagastā, studējis Tērbatā. Apbedīts Liepas kapsētā. Literārā darbība. A) publicējis juridiska, filozofiska, ekonomiska satura rakstus krājumā “Pūrs”. B) “Apcerējumi iz mehānikas” – godalgoti dabaszinību konkursā Maskavā (1892.). C) 1896.g. – iznāca vienīgas dzejoļu krājums . D) Ar Veidenbaumu dzejā ienāca reālas dzīves traģiskā izjūta, ironija, ekspresivitāte un lakonisms. E) Dzejnieka valoda – dabiska, skarba, sarunvalodai tuva. F) Noliedz dzīvi, kurā valda posts un bads, netaisnība un verdzība. G) 1905.g. – priekšvēsture nav iedomājama bez V. asās satūras, iznīcinošas dzejas un kvēlās cīņā sauksmes. Dzejas tematika. Ilgas pēc labākas nākotnes; pastāvēšanās morāles kritika; aicinājums vērsties pret netaisnību, verdzību; dzejas un dzejnieka motīvs; dabas skaistums; netaisnīgas dzīves noliegums; ilgas pēc nāves.
…
