Konspekts
Māksla, kultūra un vēsture
Māksla
Latviešu klusās dabas glezniecība 20.gs. sākumā līdz 60.g...-
Latviešu klusās dabas glezniecība 20.gs. sākumā līdz 60.gadiem
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | LATVIEŠU KLUSĀS DABAS GLEZNIECĪBAS PIRMSĀKUMI (20. GADSIMTA SĀKUMS) | 4 |
1.1 | Reālisma tradīcijas individualizētā skatījumā | 4 |
1.1.1 | Leo Svemps (1897 – 1975) | 5 |
1.1.2 | Ģederts Eliass (1887 – 1975) | 5 |
1.1.3 | Valdemārs Tone (1892 – 1958) | 5 |
1.2 | Kubisma ietekme | 6 |
1.2.1 | Jānis Liepiņš (1894 – 1964) | 6 |
1.2.2 | Otto Skulme (1889 - 1967) | 6 |
1.2.3 | Niklāvs Strunke (1894 – 1964) | 7 |
2. | 20. GADSIMTA 30. – 50. GADI KLUSĀS DABAS GLEZNIECĪBĀ | 8 |
3. | 20. GADSIMTA 6O. GADI KLUSĀS DABAS GLEZNIECĪBĀ | 8 |
3.1.1 | Boriss Bērziņš (1930 -2002) | 9 |
3.1.2 | Vilis Ozols (1929 - …) | 9 |
3.1.3 | Aija Baumane (1943 - …) | 9 |
3.1.4 | Rita Valnere (1929 - …) | 9 |
4. | MĀKSLINIEKU KOPAS UN MĀKSLAS SKOLA | 10 |
4.1 | Pulciņa,,Rūķis" loma latviešu mākslas skolas radīšanā | 10 |
4.1.1 | Pulciņa “Rūķis” pārstāvji | 10 |
4.2 | Latvijas Mākslas akadēmija | 11 |
4.2.1 | Ievērojamākie Mākslas akadēmijas pārstāvji | 11 |
4.3 | Rīgas mākslinieku grupa | 12 |
4.4 | Neatkarīgo mākslinieku vienības | 12 |
4.5 | "Zaļā vārna" | 12 |
4.6 | "Sadarbs" | 12 |
5. | IEVĒROJAMU MĀKSLINIEKU DARBI | 13 |
5.1 | Vilhelma Purvīša darbi | 13 |
5.2 | Kārļa Zāles darbi | 13 |
5.3 | Jūlija Madernieka darbi | 13 |
ANOTĀCIJA | 14 | |
ANOTATION | 15 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 16 |
1. LATVIEŠU KLUSĀS DABAS GLEZNIECĪBAS PIRMSĀKUMI (20. GADSIMTA SĀKUMS)
Katram laikmetam un tautai ir sava raksturīgā un iecienītā lietu pasaule, un kluso dabu gleznojumi ir tās tieši liecinieki. Tumšbrūni maizes klaipi un vēderainas māla krūzes, ziedu klēpji, āboli, rutki un sīpoli, galdnieka darbarīki – dažādi cilvēkam apkārt esošie priekšmeti iemūžināti latviešu klusās dabas glezniecībā. Pasaules mākslā šī žanra dzimšanu un patstāvīgu attīstību droši vien radījusi gleznotāju tieksme atveidot uz audekla apkārtējo pasauli – ne tikai slavenus notikumus un izcilus laikabiedrus, bet arī mazāk populāru priekšmetu vidi. Mākslinieka izvēlētās un vienā audeklā attēlotās lietas, kaut arī nekustīgas un nedzīvas, tomēr pat klusējot stāsta kā par pašu mākslas darba radītāju, tā arī par viņa laikmeta sabiedrības interešu loku un pasūtītāju gaumi. Mākslinieku interesi par klusās dabas žanru noteikuši dažādi aspekti: viens no tiem saistās ar vēlmi pēc iespējas vizuāli tiešāk un dabiskāk sniegt konkrētu priekšmetu struktūru un to savstarpējās kopsakarības, reizē izsakot savu jūsmu par lietu skaistumu un vērtību. Cita izvēle saistīta ar klusās dabas specifisko raksturu, kas gleznotājiem dod plašas iespējas nodarboties ar glezniecībai būtiskiem izteiksmes līdzekļu meklējumiem, vienlaikus radot iespēju pilnveidot profesionālās iemaņas. Kaut arī klusā daba nerisina sabiedriska rakstura problēmas, tomēr šim žanram ir neatsverama nozīme kā radošu eksperimentu laboratorijai un patstāvīgai estētiskai vērtībai. Šis otrais aspekts izvirzījās priekšplānā 19. gadsimta nogales mākslā, sākot ar pēcimpresionismu, spēcīgi uzplaukdams 20. gadsimta sākumā dažādu virzienu glezniecībā. Kluso dabu sevišķi bija iecienījusī kubisti - J. Liepiņš (sk.4. att.), O. Skulme (sk.5. att.), N. Strunke (sk.6. att.),- kuru gleznās priekšmeti zaudē jebkādu lietderību un sākotnējo formu. Mākslinieki vairs neattēloja lietas reālistiski, bet deformēja un sadalīja sastāvdaļās, ”ģeometrizējot” līdz nepazīšanai, parādot tās savā individuālā skatījumā.
Tādā 20. gadsimta sākuma māksliniecisko uzskatu, virzienu un radošo meklējumu krustpunktā dzimusi latviešu klusās dabas glezniecība – pats jaunākais žanrs mūsu mākslā.
Eļļas glezniecība klusās dabas vēsturē iesākās ap 1920. gadu, kad Rīgā no Maskavas ieradās Loe Svemps, kas bija mācījies krievu mākslinieka Iļjas Maskova darbnīcā. Pedagoga intereses ietekmēja Svempa jaunradi, un , atgriezies dzimtenē, mākslinieks aktīvi pievērsās klusās dabas glezniecībai. Iesaistīdamies jaundibinātajā “Rīga mākslinieku grupā”, viņš šajā ziņā ietekmēja pārējo biedru – Jāņā Liepiņa, Oto Skulmes, Voldemāra Tones, Ugas Skulmes – daiļradi. Protams, arī bez Svempa līdzdalības klusās dabas žanrs ieviestos latviešu glezniecībā, bet tā attīstība iespējams būtu lēnāka un viendabīgāka.
…
darbs tika veidots priekš datorlekcijas, ļoti tehniski pareizi ar visām atsaucēm, automātisku satura rādītāju, vienotiem stiliem par tēmu - Latviešu klusās dabas glezniecība, kur apskatīts klusās dabas pirmsākumi līdz 60. gadiem, māklsinieku kopas,ievērojamu mākslinieku darbi, kā piemēram V. Purvīša, K. Zāles.
- Angļu romantisms glezniecībā – Džons Konstebls, Viljams Tērners
- Latviešu klusās dabas glezniecība 20.gs. sākumā līdz 60.gadiem
- Latviešu stājglezniecības saskarsme ar postimpresionisma un modernisma strāvojumiem – Jāzeps Grosvalds
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Eiropa 19.gs. un 20.gadsimta sākumā
Konspekts vidusskolai8
-
Arhitektūra 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā
Konspekts vidusskolai2
-
Eiropas un ASV kultūra19.gs. beigās 20.gs. sākumā. Simbolisms
Konspekts vidusskolai3
-
Pasaule 19.gs. beigās 20.gs. sākumā
Konspekts vidusskolai1
-
Latvijas kultūra 20.gadsimta 20.-40.gados
Konspekts vidusskolai10