Koru kustība, kas Vidzemē bija sākusies pirms dažiem desmitiem gadu un tai sekojošās dziesmu dienas Dikļos (1864.gads), kā arī citviet Vidzemē un pirmās dziesmu dienas Kurzemē Dobelē (1870), vainagojas ar I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (tolaik — Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki) no 1873. gada 26. līdz 29. jūnijam, ko rīko Rīgas Latviešu biedrība. Šie svētki iedibina tradīcijas, kas nav zudušas līdz mūsdienām — svētku gājiens, karogi, virsdiriģentu institūts, diriģentu zižļi, kopkora koncerts, koru kari, dziesmu svētku dalībnieku nozīmītes, svētku blakus sarīkojumi, goda mielasti un balles. Tā bija vieta, kur latvieši varēja izbaudīt kopības sajūtu un dziedāšanas prieku. Taču gluži tāpat kā mūsdienās, dalībnieki tika vērtēti. I Dziesmu svētku komisijas priekšsēdētājs bija Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka vietnieks Rihards Tomsons. Pirmie koru virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle