Latīņu valoda

1.uzdevums.

Senos romiešu laikos, t. i., 1. gs. pr. Kr., burtu „c” izrunāja kā [ki], „ae” kā [ai] - un to sauca par Erasma izrunu.
Viduslaikos burtu „c” sāka lietot „a”, „o”, „u” priekšā un izrunāja kā latviešu [k], piemēram: corpus [korpus] – ķermenis.
Bet patskaņu „e, i, y” un divskaņu „ae, oe, eu” priekšā burtu „c” izrunā kā latviešu „c”, piemēram: centum [centum] – simts.
Tradicionālajā izrunā divskani „ae” izrunā kā garu un platu „ē”, piemēram: saepe [sēpe] – bieži. Bet divskani „oe” izrunā kā garu vācu „ō” vai kā garu un platu „ē”.

2.uzdevums.

Uzrakstīt uzsvara zīmes vārdkopām: sententia absolutoria, ignoratia non excūsat, in dubio abstine, actio in persōnam, captatio benevolentiae.

…