Latīņu valoda

Ab ovo usque ad māla – no olas līdz āboliem;
Abesse – būt nost no;
Accipit – saņemt;
Accissio cēdit principāli – pieaugums, blakus lieta iet līdzi galvenajai;
Accusāre – apsūdzēt;
Āctio, ōnis – prasība tiesā;
āctiōnēs noxālēs – izriet no pārkāpumiem, ko izdarījis vergs, bērns, dzīvnieks, īpašniekam jāatmaksā zaudējumi;
āctiōnēs poenālēs – soda prasības;
Āctor, ōris – sūdzētājs, prāvnieks;
Ad calendās – grieķukalendārs, t.i. nekad;
Ad sē – pie sevis;
Adnumerāre – pieskaitīt;
Adoptāre – pieņemt bērns vietā, adoptēt;
Adversus perīculum naturālis ratio permittit sē dēfendere – pret briesmām aizstāvēties atļauj dabiskais prāts;
Aedificāre – celt ēku, būvēt;
Aedificium urbānum – ēka pilsētā,
Aegrota – slima;
Aestimāre – vērtēt naudā;
Ager Magnus – liels lauks;
Ager publicus – valsts lauks;
Ager pūblicus – valsts zeme;
Agere – tiesāties, celt prasību tiesā;
Agrī magnī – lieli lauki, liela lauka (ģen.);
Agrī publicī – valsts lauki;
Agricola – Zemkopis,
ait praetor – saka prētors;
Alere – barot, uzturēt;
Alia – un citi;…