Kā rakstīts Sabiedrības integrācijas valstprogrammas koncepcijā, reģionu veidošanos ir ietekmējuši dažādi procesi – Latvijas vēsturiskais etniskais sadalījums, atsevišķu novadu piederība dažādām varām un reliģijām, migrācijas procesi, kas atspoguļojas dažādu reģionu nacionālajā sastāvā un reliģiskajā ticībā. Latgales reģions atrodas Latgales - Augšzemes (Augškurzemes, Sēlijas) kultūrvēsturiskajos apgabalos, kam raksturīga atšķirīga vēsture vairāku gadsimtu garumā. Kaimiņu – Vidzemes, Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas tuvums ietekmējis kultūrvides īpatnības. Latgalē ir visvairāk izteiktā multikulturālā vide, ko visvairāk nosaka reliģiskās tradīcijas.
1.1.Etniskā struktūra
Latgale vienmēr ir bijis reģions, kas ir bagāts ar dažādām kultūrām un valodām. Vēsturiski Latgale ir neviendabīgāka, nekā valsts kopumā un citi reģioni. Kā liecina statistikas dati, 1998. gadā Latgalē latviešu tautības iedzīvotāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā veidoja tikai ap 41%, kas ir zemāks nekā visā Latvijā (55,5%) un tādos vēsturiski latviskos rajonos, kā Vidzemē (81,9%), Kurzemē (69,7%) un Zemgalē (68,3%) Kā redzams tabulā, vislielākā etniskā grupa Latgalē ir krievi (43%). Salīdzinot ar citiem reģioniem, Latgalē ir arī vislielākais poļu un baltkrievu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Latvijas reģioni ir neviendabīgi arī pēc reliģiskajiem virzieniem. Piemēram, protestanti dzīvo galvenokārt Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē, savukārt katoļi, pareizticīgie un vecticībnieki – Latgalē.
2.Pilsoņi un nepilsoņi
Pēdējos gados Latvijas sabiedrībā lielu aktualitāti ir ieguvis jautājums par pilsonības jautājumiem. Īpašu uztraukumu rada lielais skaits valstī dzīvojošo nepilsoņu skaits un lēnā naturalizācijas gaita.…
