Lapas uzbūve, funkcijas un veidi. Augu aizsardzībā izmantojamās sugas

Makroskopiskā uzbūve. Vairumam lapu ir 2 galvenās sastāvdaļas – lapas plātne un lapas kāts. Tādas lapas sauc par kātainām. Lapas plātne izpilda lapas galvenās funkcijas. Lapas kāts orientē lapas plātni pret gaismas avotu. Ja lapai kāta nav tad tādu lapu sauc par sēdošu lapu.
Mikroskopiskā uzbūve. Relatīvi tā ir diezgan vienveidīga, un to nosaka lapas galvenās funkcijas: fotosintēze, transpirācija un gāzu maiņa. Lapas plātne sastāv no epidermas, mezofila un vadaudu kūlīšiem (dzīslām) u.c.
Lapas galvenā funkcija ir fotosintēze, gāzu maiņa un transpirācija. Bez tam lapās var uzkrāties rezerves vielas, atsevišķos gadījumos lapa var noderēt auga veģetatīvajai pavairošanai.
Fotosintēze – process, kurš notiek augu zaļajās plastīdās, kura rezultātā no neorganiskajām savienojumiem (ūdens un ogļskābās gāzes) veidojas organiskās vielas, tai skaitā arī skābeklis.

Pateicoties dažādu augu bioķīmiskajām sastāvam tos var ar labiem panākumiem lietot augu aizsardzībā. Augu uzlējumi, izvilkumi un pulveri ne vienmēr kukaiņus nogalina, bet tikai atbaida. Daži augu, tostarp garšaugi, labi palīdz pret slimībām, jo ēteriskās eļļas dezinficē apkārtējo vidi. Ir zināms, ka galvenie slimību pārnēsātāji ir kukaiņi, kas lidinās no viena auga uz otra un sūc sulu, tad skaidrs, ar ko jāsāk – ar kukaiņu atbaidīšanu.…