Nākamā dzejnieka bērnība aizrit strādnieku rajonā- Sarkandaugavā. Trīsdesmitajos gados te nevalda tāda steiga un burzma kā Rīgas centra lepnajos bulvāros. Priekšpilsētas mieru traucē tikai pūtieni un svilpieni – uz Kundziņsalu braucošo kuģīšu taures un fabrikas sirēnas. Smilšainajos pagalmos, uz nekaltu akmeņu bruģa Laimonis ar saviem vienaudžiem dzenā bumbu un spēlē pašu izdomātas spēles. Viņš augumā ir viens no mazākajiem, bet atjautīgs un liels nebēdnis.
1940. gads ar sarkanu karogu viļņošanos un cilvēku gājieniem ielās atnes pārmaiņās arī zēnu dzīvē. Laimonis kļūst par vienu no pirmajiem Sarkandaugavas pionieriem. Pat fašistu okupācijas laikā Laimonis glabā sarkano kaklautu kumodē, lai gan tas ir ļoti bīstami. Bērnības gadu spilgtie iespaidi izpaudušies vēlākajos garajos stāstos un dzejoļos.…