Laiks un telpa starpkultūru komunikācijas procesā

Amerikāņu uzskatos par individuālismu valda trīs vērtības sistēmas – cilvēki atšķirībā no sabiedrības un izglītojošās ietekmes pārsvarā ir tādi paši; katra persona ir jāsoda attiecīgi pēc individuāliem nopelniem; un šie nopelni, ietverot personas vērtības un raksturu, atklājas caur personas uzvedību. Telpas uz laika redzējums būtiski raksturo ikvienu kultūru.
Laiks šeit pat nav ātrums, ar kuru notiek izmaiņas, jo katru dienu viss atkārtojas. Kur tad paliek šis laiks? Šajā mūsdienu ikdienas karuselī laiks šķiet vairāk kā ierobežots. Cilvēkam trūkst divdesmit piektās stundas un šeit izzūd laiks kā filozofisks jēdziens. Šeit ir tikai bezgalīga dzīšanās pakaļ laikam kā mehāniskam jēdzienam, ko organizē kāds pulkstenis.
Tā tas novērojams darba dienās vai arī dienas gaišajā daļā. Šajos laika posmos tik steidzīgie un citus - neievērojošie cilvēki pilnībā pārvēršas piektdienu vakaros, kad jāļauj vaļu atpūtai un nedēļas nogalei. Kā zināms, tad tieši Rīgā vislielākā rosība nedēļas nogalē notiek tās sirdī – Vecrīgā. Šeit viss mainās. Cilvēki vairs nesteidzas pakaļ laikam. Šeit cilvēki nesteidzas uz sabiedrisko transportu, bet tā vietā nesteidzīgi ceļu pavada jautrās sarunās, kuras mijas ar smiekliem un atbrīvotu gaisotni par gaidāmo izklaidi.
…