Laiks un cilvēka pasaule

Kas gan ir laiks? Gadi, mēneši, nedēļas, stundas, minūtes, sekundes... Tas, kam mēs pakļaujamies dien dienā, tas, kas mūs ierobežo vairāk par visu, kāds var ar kritisku aci paskatīties un indīgi teikt:’’ Es pats savu laiku kontrolēju’’, bet vai cilvēks kontrolē arī to, cikos viņam jāierodas darbā, skolā, pie zobārsta un citās pavisam sadzīviskās vietās? Nemaz nerunājot par biznesa vai draugu ierosinātām tikšanām. Nē, mēs to nekontrolējām, tas laiks, ko ‘’kontrolējam’’ ir mūsu vēlme ierasties kaut kur vai neierasties, bet tas nav pasaulīgais laiks, kas rit pats par sevi un nemaz nedomā jautāt padomus tik maznozīmīgai būtnei, salīdzinājumā ar viņu, cilvēkam. Ja cilvēks kontrolē savu vēlmi uz rīcību, tad viņš pavisam noteikti nespēj kontrolēt pasaules riņķošanas ap sevi ātrumu un mainīt diennakts norises, tas tikai liecina par to, ka indivīdam ir nevis jāmēģina laiks iegrožot, saspiest vai izstiept, bet izmantot sev par labu katru doto iespēju dzīvot.
Tieši tādēļ, lai izprastu laika nozīmi un tā ietekmi sadzīvē, es izvēlējos lasīt Pētera Laķa filozofisko gara darbu ‘’Laiks un cilvēka pasaule’’. Pēteris Laķis ir sevi pierādījis ne vien ar šo sava laika interpretējumu, bet arī citiem, aptuveni 60 filozofiskiem rakstiem, nedaudz vairāk kā 200 publicistiskiem apcerējumiem un esejām, kā arī 3 monogrāfijām. Būdams Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, profesors, filozofijas doktors, habilitēts mākslas doktors, šis cipars vien pierāda to, cik ļoti spējīgs cilvēks Laķis ir bijis savā jomā.…