Lācīša Rūcīša raibā diena

Lācītis: Palīgā! Es slīkstu!
Pīlēni: Mēs tevi izglābsim! (Izvelk Lācīti uz sauszemes). Tagad paguli saulītē, kamēr izžūsi. Mūsu pulkā tu gan nederi. Tu neesi no tiem, kas verētu peldēt. (Pīlēni aizpeld).
Lācītis: Jā, te mežā man neatrast ne draugu, ne mājas. Kāpēc es aizgāju no Atiņa.
Teicējs: Šajā laikā pamodās liels un pelēks zvērs. Viņam mieru nelika tukšais vēders.
Dziesma: „Vai tu zini kā sauc to - vilks”.
Lācītis: Tas taču vilks. (Vilks apkampa Lācīti).
Vilks: Nekad neesmu ēdis šādu dzeltenu zvēriņu. (nāk 2 makšķernieki – 2 zēni, Vilks bēg).
Zēni: Vai, re, kā pelēcis no mums izbijās.
Atiņš: Taisni tāds kā mans Lācītis Rūcītis. Ir nu gan brīnums! Kā gan Rūcītis nokļuvis te mežā? (Atiņš pieglauda sev klāt Rūcīti) Nu tik uz mājām! Pēc tevis skumst raibais zirdziņš.
Draugu rotaļa.

…