KRĒPU ANALĪZE
Tās ir patoloģiski izmainīts bronhu un trahejas sekrēts, kuram klepus laikā rīkles augšdaļā un mutes dobumā piemaisās siekalas un deguna gļotādas sekrēts.
Krēpas visbiežāk liecina par plaušu vai bronhu slimību.
Bakterioskopija (BK) – to veic, lai noskaidrotu krēpu mikrofloru un lai atrastu tbc mikobaktērijas.
Citoloģija. Pozitīva atradne 67 – 85% plakanšūnu plaušu vēzis, 64 – 70% - sīkšūnu plaušu vēzis, 55% - adenokarcinoma.
Daudzums. Akūta bronhīta un bronhiālās astmas gadījumā d/n 1 – 2 ml, var būt pat 200 – 300 ml d/n, piem., ja plaušās u.c. elpošanas orgānos veidojas dobumi.
pH atkarīgs no bronhu iekaisuma veida un intensitātes. Normāli krēpu reakcija ir vāji sārmaina. Skābs kļūst ja krēpas sabrūk vai ja piejaucies kuņģa skābais sekrēts.
LIKVORS jeb muguras smadzeņu (cerebrospinālais) šķidrums.
Tas piedalās v/m procesos un līdz ar to arī smadzeņu darbības regulācijā.
To iegūst izdarot punkciju. Tās kontrindikācijas:
a) galvas smadzeņu ieķīlēšanās,
b) hipertenzija,
c) Kušinga triāde – hipertenzija, bradikardija, bradipnoe,
d) Asins reces traucējumi (T <50 000).
Dzidrums. Normā dzidrs. Dzidru patoloģiskos gadījumos izraisa vīrusu meningīts.
Duļķainu var izraisīt:
a) strutu piejaukums, akūts strutains meningīts,
b) kontrastviela,
c) formelementu pavairošanās.
Asinis likvorā, ja:
a) asins izplūdums smadzenēs.
Glutamātoksalacetāta transferāze (GOT). Tās paaugstināšanos izraisīt var liels smadzeņu infarkts, CNS audzēji, smadzeņu trauma.
Laktātdehidrogenāze (LDH) – tās paaugstināšanos izraisīt var asins izplūdums smadzenēs, CNS audzēji, meningīts.
…
