-
Labību slimības
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Brūnplankumainība | 5 | |
Dzeltenā rūsa | 6 | |
Graudzāļu miltrasa | 7 | |
Graudzāļu stiebru rūsa | 8 | |
Kviešu cietā melnplauka | 9 | |
Kviešu lapu dzeltenplankumainība | 10 | |
Kviešu lapu pelēkplankumainība | 11 | |
Kviešu un rudzu lapu brūnā rūsa | 12 | |
Kviešu vārpu plēkšņu plankumainība | 13 | |
Melnais pelējums | 14 | |
Melnie graudi | 15 | |
Miežu lapu brūnsvītrainība | 16 | |
Miežu lapu tīklplankumainība | 17 | |
Miežu pundurrūsa | 18 | |
Miežu putošā melnplauka | 19 | |
Parastā sakņu puve, helmintosporioze | 20 | |
Parastā sakņu un dīgstu puve | 21 | |
Pelēkais sniega pelējums | 22 | |
Rizoktonioze, sakņu puve | 23 | |
Rudzu stiebru melnplauka | 24 | |
Sakņu kakla puve jeb stiebru lūšana | 25 | |
Sārtais sniega pelējums | 26 | |
Stiebrzāļu gredzenplankumainība, rinhosporioze | 27 | |
Vārpu fuzarioze | 28 | |
Secinājumi | 29 |
Baltvārpainība, sakņu puve.
Bīstama galvenokārt kviešiem. Slimības pazīmes vislabāk izteiktas vārpošanas laikā. Vārpas ir gaišas, gandrīz baltas, bez graudiem, stāv taisni uz augšu. Stiebra pamatne nobrūnējusi, gandrīz melna, arī saknes melnē, daļēji atmirst. Viegli notrūkst, ja augu pavelk aiz stiebra. Infekcijas avots ir slimo augu atliekas, kā arī vārpata, kas ir saimniekaugs.
Baltvārpainība bīstamāka vieglās, vāji skābās augsnēs. Inficētiem augiem raža ir uz pusi zemāka nekā veselajiem. Graudi veidojas nepilnvērtīgi vai neveidojas vispār.
Daļēji ierobežo sēklas kodinot ar sistēmas kodni Baitāns Universāls.
Brūnplankumainība
Inficē visas graudzāles, izraisot sakņu puvi, bet miežu sējumos novērojama arī kā lapu plankumainība. Bīstamāka mitrā un siltā laikā. Samazinās graudu rupjums un svars. Ja infekcijas pakāpe ļoti augsta, zudumi sasniedz 40%, bet parasti 10-20%.
Lapas un lapu makstis var tikt inficētas visās attīstības stadijās. Uz pieaugušiem augiem plankumi ir ovāli vai gareni, brūni, ar hlorotisku audu joslu apkārt plankumiem. Plankumā tos ierobežo lapu dzīslas. Stipri inficētas lapas priekšlaicīgi atmirst.
Daļēji ierobežo sēklas kodinot ar sistēmas iedarbības kodni Raksils 060 vai ziemājos Raksils Ekstra, Baitāns Universāls.
Parādoties slimības pirmajām pazīmēm, smidzināt ar fungicīdu Falkons , Folikūrs ,Sfēra.…
Labība aug un visa kā pietiek, diemžēl ir arī slimības un kaitēkļi. Ir ļoti daudz un dažādu labību slimību. Tas visas ir ļoti bīstamas. Sēklas pirms sējas jākodina, lai ierobežotu augu slimību izraisītos ražas zudumus. Kodināšana ierobežos arī citas slimības, kuru ierosinātāji saglabājas sēklā vai uz sēklas. Sēklu kodināšanu veic sēklu kodināšanas mašīnās
- Labību slimības
- Lauksaimniecības sistēmas
- Salas pagasta meži
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Salas pagasta meži
Konspekts vidusskolai26
-
Lauksaimniecības sistēmas
Konspekts vidusskolai10
-
Tests "Lauksaimniecība"
Konspekts vidusskolai2
-
Analītisks bioloģiskās saimniekošanas raksturojums z/s ‘’Pilslejas’’
Konspekts vidusskolai2
-
Priekuļu selekcijas stacija
Konspekts vidusskolai2