Kvieši pieder pie visvecākajiem kultūraugiem un visplašāk audzētajām un visvērtīgākajām labībām. Pasaulē no labībām kviešiem ir vislielākais īpatsvars kā platību (32,1%), tā arī graudu kopievākuma (28,6%) ziņā. Graudu ražas vidēji 2,5 - 2,7 t/ha.
Kviešu graudu izmantošanas iespējas var būt ļoti daudzpusīgas - lielākā pasaules iedzīvotāju daļa pārtikā patērē maizi. No miltiem gatavo makaronus un konditorejas izstrādājumus. No graudiem iegūst mannu, putraimus, cieti un citus produktus. Malšanas blakusprodukti, it īpaši klijas, kā arī sīkie graudi ir ļoti vērtīga, olbaltumvielām bagāta lopbarība.
Salmus var daļēji izēdināt kā lopbarību, izmantot pakaišiem, iestrādāt augsnē vai arī izlietot rūpnieciskai pārstrādei.
Latvijā tiek audzēti gan ziemas, gan vasaras kvieši.
Ziemas kvieši
Ziemas kvieši ir mērena klimata plastisks kultūraugs, kas piemērots audzēšanai dažādos apstākļos. Latvijā ziemas kviešu platības pēdējos gados svārstās ap 100 tūkst.ha un tā ir ražīgākā labību suga.
Ziemas kvieši labāk izmanto pavasara augsnes produktīvo ūdeni un normālos ziemošanas apstākļos nodrošina augstākas ražas nekā citas ziemāju labības.
Vienmērīgai un straujai sēklu sadīgšanai nepieciešama 12 - 150C temperatūra, lai gan dīgšana sākas jau pie 20C. Ziemas kvieši cero gan rudenī, gan pavasarī. Salizturība kviešiem ir vājāka nekā rudziem.
Ziemas kvieši ir samērā sausumizturīgs augs. Labas ražas var iegūt, ja augsnē ir pietiekams, bet ne pārmērīgs ūdens daudzums.
Kvieši ir pašapputes augi, tomēr var notikt daļēja svešappute. Ja ziedēšanas laikā augiem trūkst mitruma vai barības vielu, samazinās graudu skaits vārpās.…
