Kvantitatīvās un kvalitatīvās pētniecības metodes

Jebkuras kvantitatīvās metodes lietošanas pamatā ir kāds sarežģītāks vai vienkāršāks tā vai cita tipa modelis. Visas kvantitatīvās metodes balstās uz kāda modeļa izstrādāšanu un lietošanu. Vispārīgā veidā modeli varētu definēt kā reālā objekta reprezentāciju, kas veidots noteiktā formā un ar noteiktu atbilstības pakāpi, lai, veicot ar to eksperimentus, iegūtu papildus informāciju par oriģinālo objektu.
Parasti modeļus iedala materiālajos (fizikālajos) modeļos un abstraktajos (simboliskajos) modeļos. Materiālie modeļi tiek realizēti dažādu materiālu objektu veidā (piemēram, lidmašīnu modeļi). Šie modeļi ir līdzīgi oriģinālam ne tikai pēc formas un ģeometriskajām attiecībām, bet arī pēc tajos notiekošajiem galvenajiem fizikālajiem procesiem. Pie materiāliem modeļiem pieder arī ģeometriskie modeļi (kartes, grafiki, fotogrāfijas u.c.) un analogie modeļi (modeļi, kas funkcionē vienlaicīgi ar oriģinālo objektu, bet citā formā atspoguļo tā raksturlielumu, piemēram, termometrs). Abstrakto modeļu izstrādāšanai lieto noteiktu, formalizētu loģikas vai matemātikas valodu. Tas nozīmē, ka tie ar dažādu matemātisku un loģisku simbolu palīdzību izsaka modelējamā objekta sakarības, īpašības, attiecības, nosacījumus, ierobežojumus, izmantojot vienādojumus, nevienādības, funkcijas, definīcijas, algoritmus u.tml.
Kvantitatīvā pieeja ir pretstats kvalitatīvajai pieejai, jo tās skatījumā subjektīvie faktori ir destruktīvie elementi, kas potenciāli var ietekmēt galarezultātus. Kvantitatīvā pieeja noskaidro šos faktorus tikai tādā pakāpē, cik tos var mērīt un izteikt skaitliski, par darba mērķi izvirzot subjektīvo faktoru izslēgšanu no pētījuma. …