Izpētes jeb aptaujas metode sevī iekļauj strukturizētu anketu, kuru realizē uz respondentiem, lai no tiem izvilinātu specifisku informāciju. Būtībā šī metode iegūst datus izjautājot respondentus, ko var darīt dažādos veidos – mutiski, rakstiski, vai izmantojot interneta starpniecību. Ar aptauju var uzdot dažāda veida jautājumus attiecībā uz respondentu uzvedību, nolūkiem, attieksmi, izpratni, motivāciju vai demogrāfiskajām un dzīves stila iezīmēm. Tipiski šai metodei ir izmantot strukturizētu datu vākšanu ar iepriekš sagatavotiem anketas jautājumiem un jautājumu secību. Tipiskai un labai anketai vairumam jautājumu būtu jābūt ar ierobežotām/fiksētām alternatīvām, respektīvi būtu jābūt piedāvātiem vairākām atbilžu iespējām. Aptaujas metodes pielietošana ar anketēšanas palīdzību mārketinga pētījumos ir ļoti populāra, un ne velti, jo tai ir vairākas priekšrocības, kā, piemēram, pētniekam ir viegli pārvaldīt datu vākšanas procesu, to kontrolēt un apstrādāt, fiksēti atbilžu varianti samazina iespējamību, ka dažādi anketas realizētāji datus varētu interpretēt „pa savam,” kā arī datu apstrādes, analīzes un interpretācijas posms ir relatīvi vienkāršs. Tomēr nevar noliegt, ka anketēšanai ir vairāki mīnusi, kā, piemēram, nav nekādas garantijas, ka ar anketas palīdzību ir iespējams iegūt nepieciešamo informāciju, piemēram, par cilvēku motīviem, kā arī respondenti nevēlēsies sniegt atbildes uz jautājumiem, kuri tiem šķitīs pārāk personiski vai respondenti nespēs izšķirties starp piedāvātajiem atbilžu variantiem, ja jautājums skars to sajūtas vai nākotnes ieceres.