Tāpat kā fiziķi taisa savus noteiktus pētījumus par noteiktām lietām un parādībām, tāpat arī var pētīt cilvēku uzvedību, tikai tām būs nepieciešamas citas metodes, lai sasniegtu precīzu gala mērķi. Ar šiem pētījumiem vairāk nodarbojas sociālās zinātnes. Ir arī daudzi svarīgi iemesli, kāpēc sociālie zinātnieki vada šādus pētījumus, kā, piemēram, pārbaudot formālas teorijas. Tas ir attiecināmas arī tādā gadījumā, runājot par universālismu un partikulārismu. Universālisms pieprasa, lai katrā situācijā pret visiem izturētos vienlīdzīgi, savukārt partikulārisms liecina par to, ka ikdienišķajā situācijā, ieraugot, piem., savu tuvinieku izdarām kādu noziegumu, kā drošības sargs tu izturēsies partikulāri, tas ir, savādāk nekā, ja noziedznieks būtu pilnīgi nepazīstams cilvēks. Ar to ir izskaidrojams tas, ka „dzīve piesaista atšķirības starp situācijām, kur universālie standarti ir sagaidāmi un tās, kur partikulārie ir vairāk piemēroti”.1 Te arī pierādās nepieciešamība pēc pētījuma, vai tik tiešām cilvēki vairāk rīkosies partikulāri, ja viņu tuvākajiem būs nepieciešama palīdzība, vai arī, piemēram, noziedzīgās situācijās viņi rīkosies universāli, tāpat, kā pret jebkuru citu.
Ir arī citi iemesli, lai veiktu sociālos pētījumus, kā, piemēram, lai izpētītu nestrukturētās intereses, lai praktiskotu pētījumu, lai izzinātu pētījumu netīši, neparedzot kādiem rezultātiem ir jābūt.
Pētījumus parasti taisa, lai pamatotu vai radītu kādu jaunu teoriju, pieņēmumu vai lai praktiski pielietotu jau kādam radīto teoriju, kas visiem ir zināma. Savukārt ir divi modeļi, kas izskaidro saistību starp teoriju un pētījumu. Pirmais modelis ir tradicionālais zinātniskais modelis. „Ir trīs galvenie elementi tradicionālajā zinātniskajā modelī – teorija, darbošanās un novērošana.”2 Tas ir izskaidrojams ar to, ka teoriju, lai tā apstiprinātos ir jāpārbauda, ko var izdarīt darba empīriskajā daļā. Savukārt, lai sasniegtu iespēju pēc novērojamu ir jāorganizē darba struktūra, soļi, darbības, kā šis novērojums tiks sasniegts. Empīriskā daļa var ietvert sevī sākot no eksperimentēšanas un intervēšanas un beidzot ar vienkāršu lietu novērošanu. Savukārt pastāv arī deduktīvās un induktīvās metodes, uz kurām ar balstīt darba pētījumus.
…
