Atkarībā no pētījuma mērķiem, pētniekam jāizvēlas metode, ar kuru sasniegt vēlamos rezultātus. Intervija var būt atbilstoša metode, kad nepieciešams noskaidrot cilvēku uzvedību, attieksmi, pieredzi un mijiedarbību ar apkārtējo vidi, kad pētījuma problēmjautājums satur salīdzinoši abstraktus jēdzienus, ir pietiekoši daudz laika un resursu utt.1
Intervija var būt kā metode kāda konkrēta, specifiska jautājuma pētīšanā, kas ietver kādu fenomenu, palīgmetode vai cēlonis pētījumam savienojumā ar kādu citu metodi. Galvenais intervijas mērķis var būt kā empīrisks, tā teorētisks. Pētnieciska intervija ir atvērta un mazāk strukturēta, atšķirībā no tādas, kuras pamatā ir hipotēze. Tajā intervētājs seko līdzi atbildēm, kas virza tālāku sarunas attīstību, bet hipotēzes apstiprināšanai nepieciešams salīdzināt dažādas atbildes no dažādiem rakursiem. 2
Autors(Kvale Steinar) izvirzījis 7 intervijas posmus. 3 Katra darbība jebkurā no šiem posmiem, atstāj ietekmi uz nākamo. Īslaicīgā dimensija(temporal dimension) ir jāpatur prātā no intervijas idejas līdz pat rezultātu publiskošanas posmam, jo tai ir liela nozīme visās 7 intervijas veidošanas pakāpēs.…