IEVADS
Imports ir ļoti svarīgs ikvienas valsts ekonomikā. To, ko saražo vienā valstī, nevar tik efektīvi saražot otrā, tāpēc valstis tirgojas savā starpā. Arī Latvijā ekonomiku nav iespējams attīstīt tādā līmenī, ka tā visu nepieciešamo var saražot pati. Valstis, importējot trūkstošās preces, var pievērsties tām nozarēm, kas tai ir izdevīgas.
Šis pētījums ir aktuāls, jo ar importu saskaras ikviena pasaules valsts. Kas vienai ir imports, citai tas ir eksports.
Pētījuma priekšmets ir importētās preces un pakalpojumi. Pētījuma objekts ir Latvijas imports. Lielākā daļa pētījumu veikta par laika posmu no 2003. līdz 2005. gadam.
Darba mērķis ir izvērtēt importa situāciju Latvijā. Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti šādi uzdevumi:
• apkopot teorētisko bāzi par importu Latvijā;
• izmantot dažādas statistiskās metodes;
• izdarīt secinājumus.
1. STATISTISKĀ NOVĒROŠANA
Statistiskā novērošana ir statistiskās pētīšanas pats pirmais posms. Šajā darbā nav veikta statistiskā novērošana, jo ir veikta jau gatavu ziņu vākšana. Statistiskā novērošana ir sistemātiska informācijas vākšana saskaņā ar iepriekš noteiktu programmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, ka arī vidi. Informācija par importu Latvijā iegūta pārskatu formā. Imports pēc definīcijas ir noteiktas valsts mājsaimniecību, uzņēmumu un valdības izdevumi par ārzemēs ražotām precēm un pakalpojumiem. [2] Šādu datu iesniegšana statistikas iestādēm ir obligāta.[8]
Novērošanas veids ir kumulatīvā novērošana, kas vērsta uz pagātni. Tā ir arī nepārtrauktā jeb tekošā novērošana, kad faktus reģistrē to rašanās brīdī. Šī novērošana ir sekundāra jeb dokumentāla, jo statistiskās novērošanas veidlapās raksta agrāk fiksētas ziņas.[7]
…
