Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības operācijas

Operācijas uzdevums ir apstadināt asiņošanu un glābt slimnieka dzīvību.
Smagāko slimnieku ārstēšanai izvēlas vienu no saudzejošām metodēm: čūlas ekscīzija vai asiņojoša asinsvada apšūšana caur gastrotomijas vai duodenotomijas atveri. Var kombinēt ar vagotomiju un piloroplastiku.
Angiogrāfijas laikā var embolizēt asiņojošo asinsvadu.
Ja slimnieka stāvoklis ļauj izdara kuņģa rezekciju kopā ar asiņojošo čūlu
Pēc asiņošanas apstādināšanas, ja ir indikācijas čūlas ķir.ārstēšanai, operē pēc 10-12 dienām.
2. Čūlas perforācija
Tā ir pēkšņa čūlas atvēršanās vēdera dobumā. Biežāk rodas hroniskiem čūlas slimniekiem paasinājuma periodā, bet 20-30% slimnieku perforē mēma čūla.
Formas: vāļēja (tipiska), piesegta, atipiska.
Tipiskai ir 3 periodi: primāra šoka, šķietamas labklājības un perītonita.
Čūlas perforācija ir absolūta indikācija neatliekamai operācijai.
Par optimālāko uzskata perforējošās čūlas nošūšanu caur augšējo vidējo laparotomijas griezienu.
Perforācijas atveri nošuj perpendikulāri kuņģa vai duodena garenajai asij ar atsevišķām neuzsūcoša materiāla šuvēm.
Operācijas apjomu paplašina ja:
kopš perforācijas pagājis mazāk par 6st.
anamnēzē ilgstoša čūlas slīmiba
čūla perforējusi atkārtoti
vienlaicīgi ir arī asiņošana
pieļauj pacienta stāvoklis.
…